Līdz ar to rūpniecība varētu būt viens no faktoriem, kas ekonomikai kopumā varētu ļaut pārvarēt ieilgušo lēnās izaugsmes periodu. Šajā ziņa pozitīvi ir tas, ka šobrīd arī turpmākie mēneši rūpniecībā izskatās diezgan cerīgi, tādēļ jau šī gada pēdējā ceturksnī ekonomikas izaugsme Latvijā varētu atkal paātrināties.
Straujais rūpniecības pieaugums oktobrī lielā mērā noticis pateicoties arvien labākai dinamikai pārtikas rūpniecībā, kas beidzot sāk pārvarēt Krievijas sankciju negatīvās sekas un jau stabili atgriežas pie pozitīvas izaugsmes, kā arī enerģētikai, kur pēc diviem ļoti vājiem mēnešiem atkal fiksēts izlaides kāpums. Salīdzinājumā ar pērnā gada oktobri izlaide pārtikas rūpniecībā augusi par 6,0%, kas ir labākais nozares rezultāts kopš 2014. gada vidus. Vienlaikus enerģētikā, pēc vairāk nekā 10% krituma iepriekšējos divos mēnešos, izlaide oktobrī kāpusi par 5,1%, un ir pamats domāt, ka gada pēdējos divos mēnešos izaugsme šajā nozarē varētu pat paātrināties.
Bez enerģētikas un pārtikas rūpniecības izaugsmi oktobrī kā ierasts veicināja arī kokapstrāde (+4,9% pret iepriekšējo gadu), būvmateriālu (18,8%), datoru (+20,1%) un elektrisko iekārtu (+15,0%), kā arī auto detaļu (+21,2%) un mēbeļu (+9,9%) ražošana. Savukārt izlaide kritusi vien apģērbu (-1,6%) un tekstilizstrādājumu (-4,4%) ražošanā, kā arī ļoti svārstīgajā iekārtu uzstādīšanas un remonta (-12,4%) nozarē.
Kopumā rūpniecības dati liecina, ka izaugsme rūpniecībā lielā mērā balstās uz ārējo pieprasījumu, pat neskatoties uz Latvijas eksporta kritumu šogad un vājo pasaules tirdzniecību, savukārt apgrozījums iekšējā tirgū ir diezgan stagnējošs. Tas varētu būt saistīts gan ar iedzīvotāju piesardzība tēriņos, kritumu būvniecībā un arī iedzīvotāju skaita samazināšanās tendencēm, tomēr kopumā rūpniecības perspektīvas izskatās pietiekami labi un arī nākamgad izaugsme varētu sasniegt kādu 3-4%.