Ja atskatāmies vēsturē, LVRTC lēmums par LMT dibināšanu ir bijis veiksmīgs, un, izmantojot saņemtās LMT dividendes, ilgtermiņā ļāvis risināt valstij svarīgus IKT politikas jautājumus. Viens no LVRTC pastāvēšanas iemesliem ir tirgus nepilnību novēršana un komerciāli nerentablu projektu realizācija, kas tiek nodrošināti līdzās uzņēmuma rentabliem pakalpojumiem. Piemēram, LVRTC realizētais platjoslas projekts jau normatīvi ir noteikts kā bezpeļņas aktivitāte, un šādā projektā privāts komersants nepiedalītos. Tajā pat laikā valsts interese ir nodrošināt vienlīdzīgu IKT pakalpojumu pieejamību visā valsts teritorijā, arī komersantus neinteresējošās zonās. Arī eParaksts, kas nevienā valstī netiek realizēts kā biznesa projekts, ģenerē zaudējumus LVRTC, taču ir svarīgs, lai valstī nodrošinātu virtuālās identitātes un valsts noteiktu e-pakalpojumu saņemšanu. Tādējādi, bez LVRTC līdzdalības LMT, šo projektu realizācijai būtu nepieciešami valsts budžeta līdzekļi.
Kā LMT akcionārs LVRTC kopā ar pārējiem uzņēmuma akcionāriem un vadību ik gadu runā par LMT attīstību, pozīcijām tirgū un turpmāko attīstību. Uzskatām, ka LMT attīstās atbilstoši IKT tirgus tendencēm un, salīdzinot ar citiem tirgiem (Igauniju, Lietuvu), uzrāda labus finanšu rādītājus.
Ja runājam par IKT nozari kopumā un par piedāvājumu apvienot vai kā citādi reorganizēt divus tirgus līderus - LMT un Lattelecom, tad, lai arī LVRTC nav Lattelecom akcionārs, mums ir saprotams - ja kādam akcionāram pieder abi šie uzņēmumi, tad būs diskusijas par risinājumiem to efektīvākai pārvaldībai. TeliaSonera jau 10 gadus izrāda interesi par līdzdalības palielināšanu LMT un arī Lattelecom. Kā stratēģiskajam finanšu investoram viņiem ir skaidrs redzējums par vēlamo akcionāru struktūru un savas ietekmes palielināšanu.
Savukārt, Latvijas valstij, kurā abi uzņēmumi darbojas, akciju vērtību saglabāšana vai to pieaugums ir tikai viens no aspektiem, kas jāvērtē. IKT joma spēlē fundamentālu lomu iedzīvotāju apziņošanā, valsts kritisko informācijas sistēmu nodrošināšanā, kā arī valsts drošībā kopumā. Tādēļ Latvijai līdztekus līdzdalības un peļņas interesēm abos uzņēmumos ir jāvērtē arī tādi jautājumi kā kritiskās infrastruktūras pieejamība pēc piedāvātās uzņēmumu reorganizācijas, jāvērtē lēmuma ietekme uz konkurenci un IKT tirgus tālāko attīstību valstī kopumā. Līdzšinējā konkurence tirgū ir nodrošinājusi iedzīvotājiem izcilu datu pārraides ātrumu par zemu cenu, un valstij jāgūst pārliecība, ka lēmums par reorganizāciju šos rādītājus nepasliktinās.
Tādējādi, lemjot par LMT un Lattelecom reorganizāciju, valstij nākas vērtēt gan kā efektīvāk pārvaldīt abus uzņēmumus, gan kā valsts turpmāk nodrošinās IKT projektus, kurus realizē LVRTC, gan kā potenciālās izmaiņas ietekmēs IKT nozari kopumā un atsauksies uz tirgus dalībnieku un klientu interesēm. Šobrīd publiskā diskusija galvenokārt ir tikai par pirmo kritēriju– uzņēmumu pārvaldību. LVRTC kā LMT akcionāram ir būtiski, lai dialogs par tālāko abu uzņēmumu attīstību ietver visus kritērijus, ir konstruktīvs un negatīvi neietekmē LMT reputāciju un uzņēmuma vērtību, lai tiktu ievērotas visas LVRTC kā LMT akcionāra intereses šajā procesā.