Vērojot kaimiņvalstu aktivitātes, Krievijas rubļa kursu un energoresursu zemās cenas, esot skaidrs, ka ar pašreizējiem tarifiem būs grūti konkurēt. Par šo jautājumu esot jāsāk diskusijas, un to plānots izskatīt arī Ostu padomes sēdē oktobrī.
Ostu padomes sēdē domas dalījās par Eiropas sliežu platuma dzelzceļā projekta Rail Baltica ietekmi uz pašreizējo tranzīta koridoru. Skeptiski noskaņotie skaidroja, ka nekādas pozitīvas ietekmes nebūs. Tieši otrādi - jaunā projekta realizācijas gaitā ik gadu tam nāksies no valsts budžeta atrast pāris simtu miljonu eiro, kas savukārt nozīmējot, ka Latvijas Dzelzceļam (LDz) atbalstošo līdzekļu var pietrūkt. Līdz ar to esot jautājums, vai valsts varēs atrast instrumentus, kā paaugstināt LDz konkurētspēju, samazinot infrastruktūras izmaksas.
Satiksmes ministrs savukārt norādīja, ka Rail Baltica tiešas ietekmes uz LDz nav. Turklāt ar jauno projektu varot piesaistīt jaunas kravas, kuras varētu transportēt, izmantojot jaunās sliedes uz Eiropu, un tālāk šīs kravas loģistikas centrā pārlikt uz Krievijas platuma sliedēm.
Matīss skaidroja - ja augustā Latvijas tranzīta koridorā bijis kravu pieaugums līdz pat 9%, tad septembris neesot pats veiksmīgākais mēnesis.
Jau ziņots, ka vairāk nekā četru mēnešu laikā jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projekta pētnieki - pilnsabiedrības RB Latvija eksperti -, tiekoties ar iedzīvotāju un pašvaldību konsultatīvo darba grupu pārstāvjiem, meklējuši risinājumus Rail Baltica trases labākam novietojumam valsts teritorijā. Pēc Rail Baltica trases sākotnējās sabiedriskās apspriešanas, kura šopavasar notika 15 pašvaldībās, tika saņemti vairāk nekā 500 priekšlikumi, tika izveidotas desmit gan pašvaldību, gan iedzīvotāju konsultatīvās darba grupas.
Ņemot vērā pamatotus un argumentētus pašvaldību un iedzīvotāju viedokļus un priekšlikumus, ir izstrādātas trīs jaunas dzelzceļa trases novietojuma alternatīvas, no kurām viena ir Mārupes novadā un divas skar Salacgrīvas un Limbažu novadus.
Visu trīs alternatīvu izpēte veikta 300 metru platā dzelzceļa koridorā, bet zināms, ka faktiskajam koridoram būs nepieciešama 40 līdz 60 metru plata josla.
Rail Baltica projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu-Rīgu-Kauņu-Varšavu-Berlīni.
Rail Baltica projekta pirmajā kārtā Latvijai Brisele piešķīrusi 238 miljonus eiro, kas pārsvarā paredzēti dzelzceļa posma no Rīgas Centrālās stacijas līdz lidostai būvniecībai, intervijā aģentūrai LETA norādīja Rail Baltica projekta koordinējošās institūcijas - trīs Baltijas valstu kopuzņēmuma RB Rail - valdes loceklis Edvīns Bērziņš. Trim Baltijas valstīm kopā šim projektam līdz 2020.gadam ir piešķirti 442,2 miljoni eiro jeb līdzfinansējums 81,83% apmērā.