"Pirmkārt, tāpat kā dzimšanas dienā atcerēsimies savus ciltstēvus un ciltsmātes," stāstīja ministre, norādot, ka tiks cildināti tie cilvēki, kuri palīdzēja Latvijai ceļā uz valstiskuma iegūšanu, kā arī tie, kuri piedalījās Latvijas proklamēšanā.
Tāpat kā jubilejā tiek šķirstīts bilžu albums, Latvijas simtgades svētku programmā plānots atcerēties Latvijas valstiskuma attīstības ceļu - notikumus, kas dažādos laikos un vietās ir bruģējuši ceļu uz valsti. Saistībā ar šo saturisko līniju paredzēts, ka notiks arī Latvijas izzināšana ekskursijās.
Par godu dzimšanas dienas svinībām notiks arī Latvijas rotāšana. Tas nozīmēs ne tikai vides sakopšanu talkās un citās akcijās, bet arī sevis sakopšanu. Nacionālais kultūras centrs aicinās cilvēkus darināt katram savu tautas tērpu. Saistībā ar šo tematisko līniju ministre norādīja, ka 2018.gadā būs atvērta arī Rīgas pils. Būs notikusi arī Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcija. Plānots, ka sakopta būs arī VEF kultūras pils. No reģionālajiem objektiem plānots, ka 2018.gadā būs gatava koncertzāle Ventspilī.
Pašā dzimšanas dienā ir plānoti pasākumi ne tikai nacionālā, bet arī reģionālā mērogā. Ievērojot to, ka dzimšanas dienas svinēšanā parasti piedalās arī draugi un kaimiņi, valsts simtgades svētkos paredzēta arī sadarbība ar Baltijas valstīm un Somiju, kā arī starptautiska programma.
Simtgades mērķi ir godināt valsts dibinātājus un pieminēt notikumus, kas ietekmējuši Latvijas valsts izveidi, kā arī apliecināt Latvijas kā eiropeiskas valsts vērtības - brīvību un demokrātiju. Svinot simtgadi, vēlas cildināt Latvijas dabas skaistumu, kultūras daudzveidību un neskartību, daudzināt Latvijas cilvēku talantus, izcilību un sasniegumus, kā arī spēcināt Latvijas kā 21.gadsimta nacionālas valsts identitāti. Kā uzsvēra Melbārde, svarīgi Latvijas simtgadē modināt sabiedrībā atbildību par sevi, savu ģimeni un valsti.
Latvijas simtgades programma tiek plānota no 2017.-2021.gadam. Organizatori vēlas aktualizēt Latvijas vēsturi, pasniedzot to radoši. Kā svarīga norādīta paaudžu saiknes stiprināšana, kurā bērni un jaunieši uzņemas līdzvērtīgu iniciatīvu un atbildību. Simtgades mērķus plānots īstenot arī ar Latvijas tradicionālās kultūras mantojuma atdzīvināšanu mūsdienīgās formās. Nozīmīga esot arī paliekošu laikmetīgās kultūras vērtību radīšana. Pēc Melbārdes teiktā, svarīga ir latviešu valodas godināšana un stiprināšana, kā arī sabiedrības līdzdalība ideju ģenerēšanā, programmu veidošanā un īstenošanā. Organizatori vēlas arī iedvesmot sabiedrības lokālpatriotismam novados un mazpilsētās.
Kā uzsvēra Melbārde, programmas saturs vēl joprojām tiek izstrādāts. Tā tiek veidota plašās diskusijās, dodoties uz reģioniem. Papildus izveidota arī padome, kurā ar savām idejām dalās jaunieši.