Elektrības cenas varētu pieaugt, vai nu elektrības ražotājam Latvenergo sagatavojot jaunu tarifu, vai arī ieviešot brīvo tirgu, pieļāva ministrs, uzsverot, ka viņš par savu galveno uzdevumu izvirzījis laicīgi gatavoties šim brīdim un mazināt elektrības cenas pieauguma riskus.
Politiķis solīja, ka īpaši tikšot meklēti veidi, kā no elektrības cenu pieauguma pasargāt mazturīgos, kuru atbalstam varētu tikt veidots īpašs fonds.
Pavļuts arī iepriekš ir izteicies par ieceri veidot elektroenerģijas ražošanas atbalsta fondu, kas kompensētu pieaugošos rēķinus par elektrību. Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvājums izveidot Elektroenerģijas ražošanas atbalsta fondu vērsts uz to, lai visiem Latvijas elektrības patērētājiem, tostarp mājsaimniecībām, kompensētu pieaugošos rēķinus par elektrību, kas saistīti ar iepriekšējo valdību laikā uzņemtajām obligātā iepirkuma komponentes (OIK) saistībām.
"Iepriekšējo valdību laikā valsts ir uzņēmusies ievērojamas OIK saistības, kas tiek segtas no visu elektrības lietotāju kabatām. Pēdējais nozīmīgākais lēmums par atbalstu AS Latvenergo TEC2-2, kas OIK apjomu palielinās no nākamā gada, pieņemts 2010.gada septembrī. Tad valdību vadīja šis pats premjers un ekonomikas ministrs bija Artis Kampars. Tagad Ekonomikas ministrija strādā, lai šie iepriekšējo valdību lēmumi atstātu pēc iespējas mazāku ietekmi uz visiem elektrības lietotājiem, kuru vidū skaitliski lielāko apjomu veido tieši mājsaimniecības. Atbalsta fonda izveide ir tikai viens no soļiem, ko Ekonomikas ministrija piedāvā," informēja Pavļuts.
Viņš uzsvēra, ka EM aktīvi turpina darbu pie citiem OIK samazināšanas pasākumiem. Pašlaik tiek vērtētas iepriekš noteiktās atbalsta intensitātes gan mazajiem ražotājiem, gan lielajām koģenerācijas stacijām, tostarp, AS Latvenergo termoelektrocentrālēm (TEC). Tiek analizēta uzņēmuma izmaksu bāze, veiktās investīcijas, līgumi ar kreditētājiem u.c., lai rastu iespējami ambiciozāku risinājumu atbalsta samazināšanai. Jūnijā noslēgsies arī pētījums par atbalsta formulu pārskatīšanu mazajām stacijām.
Izstrādāti arī vairāki grozījumi ministru kabineta noteikumos, ar kuriem paredzēts noteikt kontroles grupas kompetenci un papildināt paredzētās sankcijas. Plānots noteikt arī pienākumu komersantiem, kas saņēmuši tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai saņemt garantētu maksu par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu, bet nav uzsākuši elektrostaciju celtniecību, iesniegt EM būvatļaujas kopiju un apliecinājumu par finansējuma pieejamību, kā arī noteikt vienotu to lēmumu pagarināšanas kārtību, ar kuriem piešķirtas tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai saņemt garantētu maksu par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu.
Kā ziņots, no 2014.gada 1.aprīļa elektroenerģijas ražošanas atbalsta fonda administratora funkcijas pildīs AS Latvenergo jaundibināta meitassabiedrība, nolēma Ministru kabinets. Valdība pieņēma zināšanai iesniegto informatīvo ziņojumu par elektroenerģijas ražošanas atbalsta fondu. Jautājumu par valsts finansējumu fonda funkciju nodrošināšanai 2014.gadā un turpmākajos gados valdība skatīs, lemjot par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam un nākamā gada budžetu.
No 2013. gada 1.aprīļa apstiprinātās OIK galalietotājiem ir 1,89 santīmi par kWh, tajā skaitā komponente no ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijā, ir 1,33 santīmi par kWh, bet, izmantojot atjaunojamos energoresursus, - 0,56 santīmi par kWh. Turpmāk OIK varētu pieaugt līdz 2,3 santīmiem par kWh 2014.gadā, 2,53 santīmiem par kWh 2015.gadā un 2,6 santīmiem par kWh 2016. gadā.
Ņemot vērā EM prognozes, obligātā iepirkuma izmaksu kompensācijai par 2013.gadā saražoto elektroenerģiju būs vajadzīgi 158,25 miljoni latu, par 2014.gadu - 173,50 miljoni latu, bet par 2015.gadu - 184,01 miljons latu.
Lai saglabātu ražotāju konkurētspēju un mājsaimniecību ienākumu līmeni, vienlaikus garantējot elektroenerģijas ražotājiem obligātā iepirkuma izmaksas, visiem elektroenerģijas lietotājiem piemērojamajai OIK vismaz trīs gadus būtu jāpaliek 2013.gada līmenī, tas ir, 1,89 santīmi par kWh. Lai OIK saglabātu šādā līmenī, tam 2014.gadā papildus nepieciešami 28,90 miljoni latu, 2015.gadā - 43,86 miljoni latu un 2016.gadā - 50,03 miljoni latu. Kā norāda EM, jāņem arī vērā, ka OIK maksājumi var svārstīties atkarībā no dabas gāzes cenas, elektroenerģijas tirgus cenas, patēriņa apjoma un saražotās elektroenerģijas, par kuru pienākas kompensējošais maksājums.
Kā valdības sēdē uzsvēra Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V), ziņojumā nav norādīts, kuri nodokļi būs jāpaaugstina, lai finansētu EM priekšlikumu. Viņaprāt, ziņojuma izstrādātāji ir gājuši vieglāko ceļu un tā vietā, lai izstrādātu reālus priekšlikumus, kā samazināt subsīdiju apjomu, ierosina šo finanšu slogu uzkraut citiem.
Dombrovskis pauda pārliecību, ka tik daudz līdzekļu, cik prasa EM, nākamajam gadam atļauties nevarēs.