"Jāsaprot, ka valsts nekādu naudu nedos, tikai sniegs kaut kādu garantiju daļai no pirmās iemaksas. Tā ir virtuāla garantija, kas stāsies spēkā tikai jaunās ģimenes maksātnespējas gadījumā. Tā kā šī ideja tiek virzīta vienlaikus ar tā saucamo "nolikto atslēgu principu", kas ievērojami apgrūtinās kreditēšanu un radīs situāciju, ka banku finansējums nebūs lielāks par 60% no nepieciešamās summas, lielas jēgas no atbalsta programmas nebūs," skaidroja Šmits.
Viņš norādīja, ka pie šī brīža sērijveida dzīvokļu cenām plānotā valsts garantija nesegtu pat visu pirmās iemaksas apjomu, kas jaunajai ģimenei būtu jāsakrāj pašai. "Ir dzirdēts apgalvojums - varam atļauties paņemt kredītu, bet nevaram sakrāt pirmajai iemaksai nepieciešamo summu. Nevajag sevi mānīt. Ja cilvēks piecu vai septiņu gadu laikā nespēj sakrāt pirmajai iemaksai, tad kredīta ņemšana nozīmē dzīvošanu no algas līdz algai 25 gadu garumā. Ko darīt tad, ja šo gadu laikā ģimene izjūk?" norādīja Šmits.
Viņaprāt, reāls atbalsts jaunajām ģimenēm būtu tad, ja valsts vai pašvaldību līmenī tiktu attīstīts īres tirgus. Tad jaunās ģimenes varētu noslēgt ilgtermiņa īres līgumus vismaz uz pieciem gadiem un pēc tam mainīt dzīvesvietu atbilstoši apstākļiem - ja ģimenē ir ieplānots bērns vai arī ja ģimene izjūk.
"Ir dzirdēta informācija, ka Rīgas pilsētbūvnieka būvēto sociālo māju būvniecības izmaksas ir aptuveni 1400 eiro par kvadrātmetru. Privātie attīstītāji jaunos projektus būvē par 800 līdz 850 eiro kvadrātmetrā. Ja būtu valsts atbalsta programma īrei, tad jaunās ģimenes varētu šos dzīvokļus ilgtermiņā īrēt, maksājot nedaudz vairāk nekā sociālajās mājās, bet mazāk nekā īres tirgus cena," sacīja Šmits.
Latvijas Komercbanku asociācija jau iepriekš norādījusi, ka šos valdības atbalsta plānus apdraud plānotie grozījumi Maksātnespējas likumā - gadījumā, ja tiks ieviests vispārējs nolikto atslēgu princips kreditēšanā, pirmā iemaksa varētu kāpt pat līdz 40% no aizdevuma summas, attiecīgi valsts piedāvājums garantēt pirmo iemaksu prasītu apjomīgākus valsts līdzekļus vai arī atbalsts sasniegtu mazāk ģimeņu. Turklāt iespējams arī kredītu procentu likmju kāpums.
Tādēļ bankas aicina Saeimu pārskatīt 2.lasījumā atbalstītos grozījumus Maksātnespējas likumā, lai maksātnespējas regulējumam veidotu līdzsvarotu pieeju, kas novērstu šo grozījumu sagaidāmo negatīvo ietekmi.