Glīti izlikti bruģakmeņi un, varavīkšņaini eļļainus atspulgus metošs, tikko ieklāts asfalts, kā arī ceļa ruļļu dunas pavadīta oranžās vestēs tērptu vīru rosība, lai kur tā arī nenotiktu, parasti liek domāt, ka vismaz šajā pašvaldībā cilvēki rokas klēpi netur. Katrs apzinīgi dara savu darbu, rūpējoties par to, lai nelīdzenās, bedrainās un lietus pielijušās ielas paliktu pagātnē.
Ielu remontiem būtu jāraisa pozitīvas sajūtas. Jāparāda, ka dzīve kļūst labāka un ikdiena sakārtotāka. Diemžēl šādas pozitīvas sajūtas nepārņem, noraugoties uz ielu remontdarbiem Rīgā. Tas, ka lielāko daļu pilsētas ielu ir nepieciešams atjaunot, šaubas nerada. Apšaubāma ir vienīgi ielu atjaunošanas projektu kvalitāte, kā arī tas, cik lietderīgi un godprātīgi tikuši izmantoti Rīgas pašvaldības līdzekļi.
Piemēram, remontdarbi Kr.Barona ielā. Neraugoties uz oficiālo darbu pabeigtību, tie joprojām turpinās. Tur arvien varam rast kaut ko pielabojamu - slodzi neizturējušu, savērpušos bruģi, lietus ūdeņu noplūdes rezultātā izveidojušos izskalojumus, bedres un grambas. Nepaiet ne mēnesis, lai masu medijos un sociālajos tīklos atkal neparādītos kāda jauna ziņa saistībā ar nebūšanām un kataklizmām Kr.Barona ielā.
Vēl pavisam nesen vienā no ielas posmiem konstatēta smilšu pamatnes izskalošanās, kā rezultātā zem bruģa, kas faktiski karājies gaisā, balstoties vien uz blakus esošajiem akmeņiem, izveidojās milzīgas, satiksmei bīstamas bedres. Tas nozīmē, ka ielas segums tur būs atkal jāuzlauž, jālīdzina, jāieklāj par jaunu.
Nebeidzamais Kr.Barona ielas remonts rīdziniekiem ir apnicis tik ļoti, ka tie jau sāk ironizēt, šad tad nodēvējot to arī par Kr.Remonta ielu. Skarbi sadzīvisks pilsētnieku humors, ko dzīvs būdams, iespējams, ar smaidu novērtētu arī latviešu Dainu tēvs.
Ņemot vērā, ka šai ielai tomēr jāiemūžina Krišjāņa Barona piemiņa un pienesums latviešu folkloras saglabāšanā, nevis Nila Ušakova (Saskaņa) vadītās domes neizdarības, laikam tomēr ir vērts aizdomāties kā ieilgušajiem ielas uzlabošanas darbiem beidzot pielikt punktu un, kas būtu jādara, lai līdzīgas situācijas mūsu galvaspilsētā turpmāk neatkārtotos.
Kāpēc vispār šāda situācija ir izveidojusies? Kāpēc darbu nav iespējams izdarīt uzreiz, turklāt kvalitatīvi, glīti un kārtīgi? Pamatīgi. Tā, lai pēc tam daudzus gadus ir miers un nav vajadzības neko lauzt, kalt, drupināt un pēc tam atkal labot, lai noārdītu pēc mēneša. Šie ir tikai daži no jautājumiem, kas cilvēkiem nāk prātā, izdzirdot kārtējos jaunumus no Kr.Barona ielas.
Kā ir patiesībā?
Jāsāk ar kāda ļoti svarīga fakta konstatāciju. Kr.Barona iela, kas tika izbūvēta 1858. gadā, kopš laikiem, kad pa to pārvietojās zirgu pajūgi un gājēji, līdz pat mūsdienām nebija pieredzējusi fundamentālus atjaunošanas darbus.
Tagad tā ir viena no galvenajām pilsētas tramvaju maģistrālēm, nozīmīga tirdzniecības artērija ar dzīvu satiksmes kustību. Nevarētu teikt, ka mūsu vecvectēvi neprata būvēt ielas. Prata, tomēr nez vai kāds no viņiem, liekot pamatus Krišjāņa Barona ielai, kas sākotnēji tika nosauktā cariskās Krievijas Baltijas ģenerālgubernatora Aleksandra Suvorova vārdā, domāja, ka tai būs jāiztur slodzes, kādas rada modernie tramvaji un smagās automašīnas.
Būtībā pirms jauna seguma uzklāšanas Kr.Barona ielā bija nepieciešams nostiprināt arī tās pamatus. Tur, kur nepieciešams, norakt vecās zemes un smilšu kārtas. Atbilstoši modernajām tehnoloģijām un izpratnei par plānoto satiksmes intensitāti, izveidot jaunu un stingru ielas pamatu. Integrēt tajā jaunu normāli funkcionējošu lietus ūdens kanalizācijas sistēmu. Šie darbi diemžēl netika veikti, jo pasūtītājs - Rīgas dome - tos nebija plānojis un iekļāvis projektā.
Bija jāveic ielas kapitālā rekonstrukcija, nevis vienkārša seguma atjaunošana, taču tas netika darīts.
Kāpēc? Vai lēmuma pieņēmēji aizmirsa to, cik iela ir veca un cik katastrofālā stāvoklī ir esošā lietus ūdens novadīšanas sistēma? Taču nē.
Ielas nostiprināšanas darbi un jaunas lietus ūdens kanalizācijas sistēmas izbūve projektu ievērojami sadārdzinātu. Tā vietā, lai strādātu kvalitatīvi un fundamentāli, salabojot mazāku skaitu ielu, Saskaņas centra vadītā domes koalīcija rīdziniekus nolēma "ņemt ar masu". Patiesi, tik daudz vienlaikus veiktu ielu remontu kā šogad Rīgā pilsētnieki sen nebija piedzīvojuši. Rīdziniekiem pat varēja rasties iespaids, ka domes vadība beidzot tikusi galā ar Ušakova kaķu aprūpi, zemeņu ievārījuma recepšu publicēšanu un nolēmusi salabot arī ielas.
Diemžēl darbi jau projektu līmenī tika veikti pavirši un virspusēji, un Kr.Barona iela ir uzskatāms šīs bezatbildības piemērs. Remontos ir iztērēti vairāk nekā 2,6 miljoni eiro, taču iela joprojām kaut kur mēdz brīdi pa brīdim applūst vai iebrukt.
Vaina būtu jāuzņemas projektētājiem, kuriem pietrūka kompetences, un Rīgas domes valdošās koalīcijas politiķiem, kas šādu brāķa projektu akceptēja.
Projekta kvalitāti, komentējot situāciju ar Kr.Barona ielas remontdarbiem, kā neatbilstošu raksturo arī Rīgas Tehniskās universitātes Ceļu un tiltu katedras Būvniecības un inženierzinātņu fakultātes profesors Atis Zariņš. Viņš ir norādījis uz divām galvenajām problēmām. Pirmo jau pieminēju - bija nepieciešami pamatīgāki sagatavošanas darbi. Ielas nostiprināšana, ne vien tās virskārtas maiņa.
Otra problēma esot dažāda tipa bruģakmeņu izmantošana. Ielas segumā ieklāti gan vecie dabīgie bruģakmeņi, kas ir aptuveni 30 centimetrus biezi un turas pēc saķīlēšanās principa, gan jaunie betona bruģakmeņi, kas ir vien 8 centimetrus biezi. Parasti šādus klājumus blakus neliekot. Veco un jauno bruģakmeņu saskares vietās segums var sašķiebties vai pat izjukt, jo vecajam bruģim nebūs stabila balsta malās. Šo iemeslu dēļ varētu rasties situācija, ka ielu segums jau pēc pieciem gadiem līdz desmit gadiem būs jāmaina. RTU profesors arī uzsver, ka bruģis pēc būtības nav tas labākais materiāls brauktuvju izbūvei, jo rada diezgan lielas vibrācijas un troksni.
Varētu norādīt uz vēl vienu potenciālu problēmu. Vai kāds ir mērījis un analizējis to, vai pa tā saukto rekomendējošo velojoslu un tās bruģi vispār drīkst pārvietoties automašīnas un smagā tehnika, piemēram, atkritumu izvedēji? Iespējams, ka projekts tika gatavots ar mērķi šo ceļa daļu paredzēt tikai velosipēda radītajai slodzei, kā rezultātā pirmās deformācijas pazīmes varam vērot jau tagad. Šādi nesaudzīgi ekspluatācijas apstākļi jau drīz novedīs pie tā, ka bruģis atkal un atkal būs jāpielabo.
Kādi ir secinājumi? Tik izšķērdīgi un vieglprātīgi remontējot galvenās ielas, jau seguma nomaiņas laikā, ieprojektējot! nepieciešamību to darīt vēl pēc pieciem līdz desmit gadiem drīz vien Rīgā naudas pietiks vien gadskārtējiem centra ielu remontiem un Jaungada salūtam. Te nu ir par ko aizdomāties…
Guntis
Paldies
Hmm...