Cik bieži sanāk uzstāties lauku kultūras namos?
Tagad maz. Bet, šķiet, nav tādas vietas, kur neesmu bijis.
Kāda vispār lauku kultūras namos ir infrastruktūra? Ir iespējams spēlēt?
Ir, ir. Mazākās vietiņas bieži ir interesantākas par standarta lielajām. Tagad ir Cēsis, Rēzekne, Liepāja. Bet tā jau ir konveijera sistēma. Mazā kultūras namā cilvēki ir centušies – uzcepuši biezpienmaizi, pīrāgu. Lielajās koncertzālēs tu aizbrauc, atspēlē un pazūdi, jo jau nākamais gaida aiz durvīm.
Laukos netraucē tas, ka varbūt klavieres nav tik labi noskaņotas?
Es nekad uz to neskatos atšķirībā no viena otra kolēģa, kas izvirza milzīgas prasības. Esmu spēlējis uz neiedomājami sliktiem instrumentiem. Liepājā gan sajūta ir laba akustikas ziņā, taču par pašu celtni var diskutēt. Kaut ko kārtējo reizi esam samocījuši. Ne velti visi slavē Rēzeknes Goru. Tur ir vesela virkne tehnisko jautājumu, kas tādam vienkāršam klausītājam nav saprotami. Mūzikas ziņā
Latvija ir ļoti augstā līmenī, un te mēs varam teikt, ka nevajag mūs salīdzināt ar igauņiem – mūzikas ziņā esam spēcīgāki.
Jūs runājat tieši par akadēmisko mūziku?
Jā. Igauņi paši to atzīst. Vismaz vienā lietā varam nesalīdzināties. Bet kur tad ir tā koncertzāle? Ģildē ir 500 vietas. Atbrauc pasaules klases diriģents Mariss Jansons, bet ir 500 vietas. Tikt Operā? Īres cenas tur nenormālas! Tur tādi vietējie nemaz nevar iekļūt ar saviem pasākumiem. Bet vai tad Opera netiek uzturēta par nodokļu maksātāju naudu? Nu neplēsiet tad vismaz no vietējiem tādus īres līgumus! Labi, viņi saka: Opera ir Opera. Ir vajadzīga viena, īsta koncertzāle.
Jums joprojām liekas, ka koncertzāles vajadzībām būtu jāpārbūvē Kongresu nams?
Nē. Vieta gan tur ir ideāla. Droši vien amerikāņi būtu veco nojaukuši un divu gadu laikā uzcēluši jaunu. Bet tur tagad viss kas saperinājies iekšā – visādas orgkomitejas.
Aplipuši ap to simtgadi cerībās pēc iespējas lielāku naudu dabūt. Simtgade. To jau ir viegli piekabināt jebkuram koncertam. Dodiet tikai naudu!
Tieši tas pats ir ar Dziesmu svētkiem. Agrāk apkārt nebija tāds cilvēku bars. Man vairāk gan jādomā par to, ko pats daru. Varu atļauties darīt, ko pats gribu.
Kā jūs gribētu šos svētkus sagaidīt?
Tāpat kā 99, kā 75. Tas cipars ir tikai skaitlis. Es saprastu, ka Dziesmu svētki tiek veltīti simtgadei, lai gan tas man uzreiz arī atgādina, ka padomju laikā bija visādas Oktobra revolūcijas gadadienas. Tas jau ir bijis. Labāk to naudu varētu ielikt kur citur, kur tas ir nepieciešamāk. Jāatzīmē jau ir. Labi, varētu tajā vakarā izšaut kādus pāris simts tūkstošus, ja nebūs migla. Un tālāk?
Visu interviju ar Raimondu Paulu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 1. marta, numurā!
Kača
Raimonds
Viedi!