Viņaprāt, tas ir pamatprincips un pamatnosacījums. "Pamata priekšnoteikums ir, vai Eiropā šāda gāzes glabātuves kapacitāte ir nepieciešama. Ja ir, tad ir potenciāls," teica ministrs. Lai gan, pēc politiķa vārdiem, jautājums, kam pieder krātuve, ir sekundārs, vienlaikus viņš pauda viedokli, ka vienīgā jēga Latvijā veidot Dobeles gāzes krātuvi būtu, ja tam nebūtu nekādas saistības ar Gazprom.
"Latvijas interesēs būtu, lai tas ir risinājums, kam nav nekādas saistības ar šobrīd dominējošo spēlētāju gāzes tirgū. Mums vēl jāpacīnās, lai, pateicoties noslēgtajam AS Latvijas Gāze privatizācijas līgumam, tiktu skaidrībā ar jau esošo gāzes krātuvi Inčukalnā," piebilda Pavļuts.
Jau ziņots, ka iespējamā Dobeles gāzes krātuves izmantošana tikusi pieminēta sarunās ar Polijas pārstāvjiem. Polija par Latvijas gāzes krātuvju izbūves potenciālu sāka interesēties 2011.gadā, kad ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu Transeiropas enerģētikas infrastruktūras tīklu instrumenta ietvaros tika pabeigts izpētes projekts Ģeoloģiskā un ekonomiskā izpēte par dabasgāzes pazemes krātuves iespējamo izveidi Latvijā, Dobeles rajonā. Šā gada februārī Polijas gāzes uzņēmuma Gaz-System pārstāvji viesojās Ekonomikas ministrijā un tikšanās laikā ar ministru atkārtoti pauda interesi par iespēju izmantot Dobeles pazemes gāzes krātuves potenciālu, ja tiks nodrošināta atbilstoša gāzes transporta infrastruktūra. Polijas puse iespēju piekļūt Latvijas dabasgāzes krātuvju potenciālam saista ar plānoto Polijas un Lietuvas gāzesvada izbūvi.