"Atceroties, kā deviņdesmito gadu sākumā tikko atjaunotajā Latvijas valstī triumfēja bandīti, kuri šāva un spridzināja pa labi un pa kreisi, ir redzams, cik milzīga bijusi attīstība. Bet tā varēja būt daudz lielāka un spilgtāka," saka komponists. "Mūsos ir snaudošs potenciāls, ko varētu atmodināt, ja būtu vairāk vizionāru ar lieliem un skaistiem mērķiem."
Sabiedrībā novēroto sevis noniecināšanu Pēteris Vasks raksturo kā slimīgu, ilgstošu, iekšēju kaiti, kas izšūpo Latvijas valsts pamatus. "Ja sakām, ka mēs neko nevaram, tas ir tieši tas, ko daži grib dzirdēt: ka esam neizdevusies valsts. Kaimiņu lielvalsts pietiekoši daudz strādā, lai stāstītu pasaulei, cik slikti esam. Kāpēc mēs tam dziedam līdzi? Mani šausmīgi nomāc nevarības sajūta."
Viņš vērš uzmanību arī uz to, ka laiku pa laikam gan fatāli konstatējam, ka Latvija ir vissliktākā Eiropas Savienībā tajā vai citā ziņā (piemēram, veselības jomā), bet nez kāpēc nevaram saņemties un mēģināt izkulties no tās pēdējās vietas. "Kāpēc čīkstēt, ka esam vissliktākie un nevaram? Iniciatīvām, vizionārismam jānāk ne tikai no politiķiem. Tas var nākt no jekbkura cilvēka. Mani satriec nolemtības kultivēšana – ka esam vissliktākie, visnevarīgākie, viskorumpētākie un ko tikai vēl sliktu par sevi mēs nesakām. Bet tas acīmredzot ir vieglāk. Visa mediju pasaule ir pilna ar to, kā mēs nevaram un mums patīk sevi nolikt, norakstīt. Bet mēs varam! Un ja tā, tad mēs varam kaut ko arī darīt!"
70 gadu jubilejas koncertā, kas notiks 16. aprīlī Rīgas Domā, komponists koncentrējas uz lūgšanu – gan vokālu, gan instrumentālu. Lūgšana ir arī Da pacem, Domine, kas piedzīvos pirmatskaņojumu. "Daudziem māksliniekiem, sevišķi jaunībā, ir tāds periods, kad vissvarīgākais liekas pārsteigt, parādīt kaut ko jaunu. Man tas jau sen nav būtiski un svarīgi. Vēlos cilvēkiem sniegt miera sajūtu, pozitīvu garīgu enerģiju. Varbūt noglāstīt. Ko cilvēks grib koncertā dzirdēt? Nevis atskaņas no pasaules, kura ir pilna pretrunu, bet garīgo oāzi. Sajūtu, ka ir vēl harmonija, tuvoties kaut kam dievišķam, pāri ikdienišķajam. Un ja tev, klausoties mūziku, līst asaras, tas ir labi. Tas nozīmē, ka tu esi attīrījies," pauž komponists, piebilstot, ka vēlas ar savu mūziku uzrunāt emocionāli. Raksta, kā domā un jūt.
Pilnu interviju ar Pēteri Vasku lasiet 13. aprīļa laikrakstā Diena!