Vārds "Latvija" attiecībā uz preču zīmēm ar likumu ierobežots nav, skaidro Latvijas Republikas Patentu valdes Preču zīmju un dizainparaugu departamenta vadošais zinātniskais konsultants Jānis Ancītis. Tā lietošanu Patentu valde konkrēta produkta nosaukumā var aizliegt vien tad, ja skaidri redzams, ka notiek maldinājums. Piemēram, nepārprotami citā valstī ražots produkts tiek apzīmēts ar Latvijas vārdu. Taču tādā gadījumā produkta izcelsmes valstij jāparādās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma materiālos, jo Patentu valdes uzdevumos neietilpst veikt izmeklēšanu un noskaidrot, vai teiksim, sviests ražots Latvijā, Polijā vai Lietuvā. Ja preču zīmi, kuras nosaukumā iekļauts Latvijas, kāda novada vai pilsētas vārds lūdz reģistrēt Latvijā reģistrēts uzņēmums, un tās nosaukumā nav pārkāpts neviens punkts, kurš saskaņā ar likumu par preču zīmēm noteikts par pamatu atteikumam, Patentu valde šo preču zīmi arī reģistrēs. Tomēr ja izplatītājs ir gana apsviedīgs, viņš tādā veidā var piereģistrēt preču zīmi ar Latvijas vārdu arī produktam, kurš tapis, piemēram, Amerikā.
Jānis Ancītis gan norāda, ka arī tādā gadījumā ir iespēja šādu preču zīmi anulēt. Ja kādai personai šķiet, ka preču zīme reģistrēta nepareizi, ir pretrunā viņa interesēm vai kādā veidā pārkāptas viņa tiesības, tā var vērsties Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē un lūgt to apstrīdēt. Tiesa, to iespējams darīt vien trīs mēnešus pēc oficiālās publikācijas par attiecīgās preču zīmes reģistrāciju. Ancītis stāsta, ka pretstatā daudzām citām valstīm, kurās tādus iebildumus var balstīt vien uz agrākām tiesībām, Latvijā pretenzijas iesniedzējs var balstīties uz jebkuru Latvijas Republikas likumdošanā paredzēto normu – gan uz agrākām tiesībām, gan to, ka attiecīgā preču zīme ir maldinoša vai amorāla, ka tajā izmantoti heraldikas elementi utml.
Jāatzīst, ka heraldikas elementi preču zīmē var kalpot par nopietnu ieroci patērētāja izvēles ietekmēšanai. Piemēram var minēt Latvijas Krājbanku, kurā daudzi iedzīvotāji glabāja savus ietaupījumus tādēļ vien, ka maldīgi uzskatīja – tā ir valstij piederoša banka. Šādu pārliecību stiprināja ne tikai cilvēku vēsturiskā pieredze, bet arī šīs kredītiestādes nosaukumā iekļautais vārds "Latvija" un deviņdesmito gadu sākumā reģistrētajā preču zīmē esošais stilizētais heraldiskais lauva.
Visā Eiropas Savienībā Eiropas emblēmas vai tās heraldiska atdarinājuma reģistrācija par preču zīmi vai cita veida intelektuālā īpašuma tiesībām ir aizliegta. Vēl 1883. gadā pieņemtā Parīzes konvencija par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību paredz, ka valstis respektē savas un cita citas regālijas, un preču zīmju ekskluzīvās tiesības neviens komersants nevar iegūt tajā laukā, kas ir valstu interesēs. Arī likumā Par preču zīmēm sadaļā par absolūtiem atteikumiem norādīts, ka "netiek reģistrētas tādas preču zīmes, kas bez Latvijas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izsniegtas kompetentu institūciju atļaujas ietver valsts līmenī apstiprināto heraldiku, valsts apbalvojumus, valsts dienestu atšķirības zīmes". Heraldiskos simbolus ir tiesības lietot valsts pārvaldes institūcijām un pašvaldībām, un preču zīmju likumā norādīts, ka valstisko simbolu iekļaušana preču zīmē nav atļauta bez īpašu kompetentas institūcijas atļaujas. Latvijas gadījumā tā ir Heraldikas komisija.
Kopš 2012. gadā tika pieņemts likums par Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu kā valsts simbolu tiesisko aizsardzību un izmantošanu, arī tajos esošos heraldiskos elementus preču zīmēs vairs izmantot nedrīkst. Tātad vēl pirms minētā likums stāšanās spēkā reģistrētā preču zīme degvīnam, uz kura etiķetes greznojas visu četru Latvijas novadu ģerboņi, acīmredzot būs pēdējais šāda veida preču zīmes grafiskais attēlojums.
Atklāts paliek jautājums, kas notiks 2018.gadā, kad uz Latvijas simtgadi daudzi komersanti vēlēsies ražot tieši Latvijas jubilejai domātus produktus? Iespējams, ka valsts dzimšanas dienai par godu valsts institūcijas uz ierobežotu laiku kādām konkrētām preču zīmēm tomēr varētu dot atļauju heraldisko elementu izmantošanai specifiskiem, tikai svētkiem domātiem ražojumiem. Piemērs tam ir. Uz Rīgas astoņsimtgadi Rīgas dome ar speciāliem saistošiem noteikumiem deva atļauju Rīgas simbolikas izmantošanai ar noteikumu, ka daļa no šo preču pārdošanas rezultātā gūtajiem ieņēmumiem nonāk pilsētas budžetā un tiek izlietoti svētku pasākumu rīkošanas izmaksu segšanai. Iespējams, līdzīgs lēmums par Latvijas simbolikas izmantošanu tiks pieņemts arī uz Latvijas simtgades svinību laiku.