Kā vēstīts, Nacionālā kino centra (NKC) paspārnē tiks veidota Kino nacionālā pasūtījuma padome, kuras uzdevums būs pēc konkrētiem kritērijiem piešķirt finansējumu filmām, tostarp ar mērķi veicināt sabiedrības saliedēšanos ar kopīgu vēstures izpratni.
Trešdien kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende Latvijas Televīzijas raidījumā Sastrēgumstunda skaidroja, ka Nacionālā pasūtījuma filmas varētu būt par latviešu tradīcijām, izcilām personībām un citām valstiski svarīgām tēmām. "Mēs varbūt gribētu uzņemt filmas par sev svarīgām lietām, valstiskām – mūsu lielajiem cilvēkiem – Raini, Jāzepu Vītolu, Rūdolfu Blaumani, Imantu Ziedoni. Mēs varbūt gribētu uzņemt filmu par mūsu rituāliem – Dziesmu svētkiem, kā mēs svinam Jāņus, kā mēs svinam Ziemassvētkus. Un šīs ir filmas, ko valsts saka - mīļie, kinoļaudis, jūs esat tik talantīgi un slaveni pasaulē, uzņemiet Nacionālā pasūtījuma ietvaros četras, piecas filmas gadā," sacīja ministre.
V.Kalnaellis skaidroja, ka būtu labi, ja, piemēram, ministrijām būtu konkrēts naudas līdzekļu daudzums, ko varētu piešķirt filmu veidošanai, piemēram, tūrisma veicināšanai. Viņaprāt, daudzi šādam pasūtījumumam pieteiktos. "Ceru, ka nolikums būs sakārtots, ka tas neiespaidos autora izpausmi," norādot, ka filmas saturs un kvalitāte ir producentu rokās. V.Kalnaellis domā, ka tieši producentiem arī jāiesaistās un jāseko līdz kinodarba izplatībai. Viņš gan uzsvēra - filmu veidotāji nepiekritīs veikt pasūtījumu, ja piedāvātais finansējums nebūs konkurētspējīgs. "Cilvēki nestrādās par trīsreiz mazāku algu," sacīja producents. Viņš arī domā, ka daudz būs atkarīgs no tā, kurš vērtēs filmu scenārijus. "Ja politiķi izvērtēs scenārijus, tas būs neprofesionāli," uzskata filmu veidotājs.
Kopumā ieceri viņš vērtē pozitīvi. "Viss ir apsveicami - ministre un deputāti parāda pozitīvu fīlingu, bet tad jau redzēs," atzina V.Kalnaellis. "Vēl nesaku ne jā ne nē. Es ļoti ceru, ka viss pozitīvi beigsies," piebilda producents.
Runājot par problēmām kino nozarē, viņš atzina, ka cilvēki ļoti maz apmeklējot kinoseansus. Producents zināja teikt, Latvijā vidēji kino cilvēks apmeklē vienu reizi gadā. "Agrāk kino biļetei PVN bija 5%, tagad 22%. Ja tos 17% novirzītu filmu ražošanai, tas jau atrisinātu dažas problēmas," atzina producents.
Savukārt filmas Vogelrei režisors Jānis Putniņš sacīja, ka šajā jautājumā viņam "ir diezgan neitrāla pozīcija". "Ja nomenklatūra izdomātu, kas jātaisa, noteikti atrastos cilvēki, kuri taisītu," teica J.Putniņš. Uz jautājumu, vai viņš pats pieteiktos šādam pasūtījumam, režisors atzina, ka viņš nesaka noteiktu "nē". "Varbūt kāda tēma man pašam liktos pietiekami interesanta, tad varbūt ķertos klāt. Bet es nedomāju, ka kino veidotājiem būtu jādomā, kādas tēmas jāiekļauj pasūtījumā," sacīja režisors. Viņš gan uzsvēra, ka arī šādā Nacionālā kino pasūtījumā vajadzētu atvēlēt "telpu" filmas veidotājiem viņu mākslinieciskajām iecerēm.