"Satiksmes jomā šie noteikti ir būtiski sasniegumi, ko ir izdevies panākt, strādājot kopīgi ministrijas vadībai un premjeram. Situācijas stabilizēšana airBaltic un aviokompānijas pārņemšana valsts īpašumā, kā arī jauna un pieredzējuša vadītāja iecelšana tajā, manuprāt, bija pārdomāts un nepieciešams solis. Šobrīd aviokompānijas vadība aktīvi strādā pie uzņēmuma biznesa plāna, lai jau tuvākajā nākotnē stabilizētu tās finansiālo situāciju un atjaunotu pelnītspēju," uzskata A.Ronis.
Ministrs atgādina, ka Rail Baltica jaunā sliežu ceļa izbūve ir viens no Eiropas Savienības (ES) prioritārajiem transporta projektiem, jo savienos Ziemeļu un Vidusjūras reģionu. Lai to sekmētu, ir noritējušas aktīvas sarunas Baltijas valstu premjeru un transporta ministru starpā. Baltijas premjeru tikšanās laikā Tallinā tika panākta vienošanās Rail Baltica īstenošanai izveidot atsevišķu uzņēmumu ar galveno biroju Rīgā, kas organizēs dzelzceļa līnijas būvniecības darbus, nodrošinās projekta praktisko realizāciju, un pēc līnijas uzbūvēšanas varētu kļūt arī par šīs dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju. Savukārt nozares ministri pērn decembrī Tallinā parakstīja nodomu deklarāciju par Rail Baltica tālāku attīstīšanu. Šobrīd tiek gatavots iepirkums, lai veiktu Rail Baltica izpētes otro detalizētāko posmu. Tās viens no galvenajiem uzdevumiem ir izvēlēties optimālus maršrutēšanas risinājumus Latvijas teritorijā, arī veidojot savienojumus ar starptautisko lidostu Rīga un ostām, kā arī piedāvājot variantus kravu plūsmu novirzīšanai no pilsētu centriem.
Eiropas Komisija (EK) pērn apstiprināja Kohēzijas fonda (KF) projektu Starptautiskās lidostas Rīga infrastruktūras attīstība, kura mērķis ir nodrošināt drošu, efektīvu un augošam pārvadājumu apjomam atbilstošu infrastruktūru. Kopējās projekta attiecināmās izmaksas ir gandrīz 67 miljoni latu, no tām KF līdzfinansējums 41.1 miljoni latu. Projektu plānots pabeigt 2014. gadā – tas ļautu lidostu attīstīt kā rentablu Eirāzijas nozīmes lidojumu centru, veicinot gan pasažieru, gan kravu plūsmas kapacitātes palielināšanu.
ES līdzekļi paredzēti arī ātrgaitas interneta pieejamības nodrošināšanai visā valsts teritorijā, ko paredz 2011. gada novembrī EK apstiprinātā valsts atbalsta programma Nākamās paaudzes tīkli lauku teritorijās. Pēc programmas īstenošanas privātajiem komersantiem būs pieejama piekļuve optiskajam tīklam, kas dos iespēju ierīkot internetu vietās, kur tas līdz šim nebija iespējams, bet lauku iedzīvotājiem tas, savukārt, ļaus izmantot kvalitatīvus interneta sakarus par pieejamu cenu. Šobrīd paredzēts uzsākt projekta īstenošanu, piesaistot 16,2 miljoni latu ES fondu finansējuma.
"Lūkojoties uz tuvākās nākotnes izaicinājumiem transporta un sakaru nozarē, jāatzīmē Latvijas interešu aizstāvība attiecībā uz ES daudzgadu budžetu. Tāpēc jau tagad noris darbs, lai skaidri definētu nākamajā plānošanas periodā (2014.-2020.gadam) prioritāri īstenojamos projektus. Vienlaikus tiek strādāts pie interešu aizstāvības ES infrastruktūras attīstības programmā Savienojot Eiropu un tās finansējuma avotiem, kā arī EK priekšlikuma par TEN-T transporta pamattīkla koridoru koncepciju, kurā šobrīd Baltijas reģionā iezīmēts tikai Baltijas-Adrijas koridors, kas virzās Dienvidu–Ziemeļu virzienā. Tomēr būtiski būtu panākt, lai šajā koncepcijā tiktu iezīmēts arī Rietumu–Austrumu koridors, kurā šobrīd ir vislielākā kravu plūsma, kas pilnībā atbilst ES centieniem maksimāli izmantot videi draudzīgākos pārvadājumus - dzelzceļa un jūras transportu. Līdz ar to ES centienos attīstīt Ziemeļu–Dienvidu koridoru, ko arī Latvijai ir būtiski attīstīt, jārod sinerģija ar Baltijas valstīm ekonomiski svarīgo Rietumu–Austrumu koridoru," pauda A.Ronis.
Ministrs arī norādīja, ka, neskatoties uz SM 2012.gada budžeta samazinājumu par 15,8%, ir jāpanāk, lai tas pēc iespējas mazāk skartu transporta nozari un sabiedrību kopumā. Sevišķi intensīvs darbs šajā ziņā paredzams ceļu jomā. Lai gan valsts un pašvaldību autoceļu uzturēšanā 2012.gadā ir 10 miljonu latu samazinājums, kopējo ieguldījumu ceļu infrastruktūrā šogad plānots palielināt, turpinot projektu ar ES fondu līdzfinansējumu realizēšanu.
Jau tagad SM pārziņā esošajās ES fondu aktivitātēs ir apstiprināti projekti par gandrīz visu plānošanas periodā pieejamo finansējumu (824 miljoni latu) un līdz perioda beigām to paredzēts apgūt pilnībā.