Sārts par Krievijas humora šovu analīzi: Būsim trāpījuši jūtīgā vietā

Sārts norādīja, ka jau piecu stundu laikā pēc tam, kad internetā tika ievietota informācija par NATO StratCom veikto pētījumu, uz to jau bija reaģējuši ne tikai Krievijas plašsaziņas līdzekļi, bet arī Ārlietu ministrijas preses pārstāve Marija Zaharova. Krievijas mediji par pētījumu mēģinājuši ironizēt.

Vairāk par pašu pētījumu lasiet šeit: Krievijas humors - ārpolitikas ierocis

"Viņi var smieties par mūsu pieeju, bet humors vienmēr ir izmantots kā ietekmes instruments. Paskatīsimies kaut vai Otro pasaules karu, kaut vai auksto karu, tas vienmēr bijis viens no fokusiem. Mēs (pētījumā - red.) paskatāmies, kā mūsdienu pasaulē tas ir," norādīja Sārts, turpinot: "Kā zinām, Krievijas sabiedrībai patīk runāt šādās humora, sarkasma dimensijās. Tas, ka mēs mēģinām saprast, kādā veidā caur to viņi mēģina ietekmēt auditoriju, droši vien viņiem nerada gluži komfortablu sajūtu. Man tā reakcija liekas interesanta, diezgan daudz esam rakstījuši, bet neviens raksts nebija izraisījis šādu reakciju."

Sārts uzsvēra, ka humora īpašais elements ir tas, ka humors strādā kaut kādos kultūras kontekstos. "Kā atceramies, bieži vien Padomju Savienības laikos bija, ka neviens, kurš nav dzīvojis Padomju Savienībā, to humoru nevar saprast, jo kultūras konteksts bija grūti saprotams. Šajā ziņā Krievijas humors strādā Latvijā, jo tie kultūras konteksti joprojām ir pietiekami saprotami un pietiekami uztverami."

Kā vienu no piemēriem Sārts minēja Krievijas prezidenta Vladimira Putina un Rietumvalstu līderu pretnostatījumu. "Ir skečs par Putinu, bet vienmēr Putins ir tas spēcīgais, jāj uz lāča, bet Obama brauc uz ritentiņa. Putins ņem klēpī tīģerēnu, Obama ņem klēpī mazu šunelīti. Šādi zemapziņai signalizējoši elementi tiek izmantoti. Ja atcerēsimies 2000.gadu sākumu, kad Putins sāka pārņemt kontroli pār mediju industriju, viens no pirmajiem šoviem, kas tika slēgts, bija tobrīd ļoti populārais šovs Kukli (Lelles), kas tajā mirklī kritizēja visu politisko eliti. Joprojām politiķi tiek kritizēti, par viņiem pasmejas, bet forma un veids ir ļoti būtiski." 

Sārts gan norādīja, ka nevajag pārspīlēt un nav tā, ka Krievijas humora šovus tagad nevajadzētu skatīties vispār. Galvenais - apzināties, ko cilvēks skatās. "Kamēr cilvēks domā, tikmēr viss ir kārtībā."