"Tomēr, domāju, ka mums vēl nevajadzētu atslābināties. Mēs esam
pieņēmuši likumus, kas regulē izdevumus, esam uzbūvējuši ugunsdrošu mūri
apkārt Grieķijai, un ļoti daudzas Eiropas valstis ir īstenojušas
patiešām grūtus taupības pasākumus. Latvija šajā ziņā ir lielisks
piemērs. Jūs īstenojāt vissmagāko taupību un par spīti tam aizvadītajā
gadā kļuvāt par Eiropas visātrāk augošo valsti. Ir daudz labu ziņu, taču
vēl ir par agru svinēt," avīzei stāstīja A.Stubs.
Kā vēstīts, Somija ir pieņēmusi lēmumu par pieciem procentiem griezt budžeta izdevumus un celt nodokļus. A.Stubs, bijušais Eiropas Parlamenta deputāts un Somijas ārlietu ministrs, stāsta, ka tas tiek darīts, lai noturētos stabilāko un finanšu tirgiem uzticamāko valstu elitē.
''Vispirms mēs gribam saglabāt tā saukto trīs "A" kredītreitinga valsts statusu, kas ir pats augstākais novērtējums. Jo, ja tā nenotiktu, viss beigtos ar to, ka mums, visticamāk, būtu jāpiemaksā trīs vai četri simti miljonu eiro kredītprocentos. Tādēļ mums ir ārkārtīgi svarīgi saglabāt šo statusu gan finanšu, gan uzticamības dēļ. Pēdējos divos gados mēs esam nolēmuši ierobežot budžeta tēriņus par 5,2 miljardiem eiro, apvienojot to ar nodokļu celšanu. Tas nozīmētu, ka 2015. gadā mēs budžetu ierobežotu par 2,7 miljardiem eiro. Līdz ar to vairāk vai mazāk mūsu budžets ir ticis ierobežots par 5 – 7 procentiem apvienojumā ar nodokļu paaugstināšanu," skaidroja Somijas Eiropas lietu un ārējās tirdzniecības ministrs.
Uz jautājumu, vai Somija Latvijai varētu sniegt ekspertu padomus sarežģītos finanšu jautājumos, A.Stubs minēja, ka "tas ir abpusējs process". "Mēs mācāmies no Latvijas, Latvija mācās no Somijas. Mēs salīdzinām un pretnostatām labāko praksi, kas mums bijusi. Protams, ir patīkami būt situācijā, kur cilvēki tavu valsti uzlūko kā modeli, kā, piemēram, daudzi tagad uzlūko Latviju un Somiju. Mums ir dažāda pagātne, mazliet citādas sistēmas, bet līdzīgas problēmas. Es, piemēram, tagad labprātāk gribētu būt latvietis nekā grieķis," atzina Somijas pārstāvis.
Jautāts, vai Igaunijā somu uzņēmēji vēlas vairāk investēt, kopš kaimiņvalsts ir eirozonā, A.Stubs atbildēja, ka tagad šai valstij ir vairāk priekšrocību. "Un Igaunijai ir milzīgas priekšrocības būt valstij, kas ir ne tikai eirozonā, bet arī izpilda visus monetārās savienības kritērijus un ir ļoti konkurētspējīga. Starp somiem un igauņiem pastāv ļoti radnieciskas saiknes, un tam ir gan lingvistiski, gan vēstures, gan kultūras iemesli. Mēs esam vienā un tajā pašā ekonomiskajā zonā, un es, piemēram, esmu devies tirdzniecību popularizējošā braucienā kopā ar Igaunijas ārlietu ministru Urmasu Paetu," atbildēja A.Stubs.
Uz jautājumu, vai pēc jaunā Krievijas prezidenta ievēlēšanas mainīsies Somijas ārpolitikas attieksme pret Krieviju, A.Stubs sacīja, ka "redzu vairāk iespēju nekā izaicinājumu un draudu". "Somijai ir ļoti ciešas attiecības ar Krieviju. Mūsu robežu gadā šķērso vairāk nekā 10 miljoni cilvēku. Mēs Krievijas pilsoņiem izsniedzam apmēram 1,2 miljonus vīzu gadā, kas ir četrreiz vairāk nekā jebkurā citā Eiropas valstī. Otrā pēc mums ir Itālija. Lielākā daļa tūristu pie mums ir no Krievijas. Somijā dzīvo 50 000 cilvēku liela krieviski runājošā minoritāte, deviņdesmito gadu sākumā bija 4000," sacīja A.Stubs, atzīstot, ka ar šo valsti vēlas stabilas politiskas un biznesa attiecības. "Mūsu filozofija ir vienkārša – jo mazāk mums ir barjeru, jo vairāk Krievija ir integrēta Eiropas ekonomikā, un, jo augstāka ir savstarpējā uzticēšanās, jo mums visiem ir labāk. Krievijas dalība Pasaules tirdzniecības organizācijā tam ir labs piemērs," domā A.Stubs.