Ministrs skaidro, ka pēdējā laika aktualitātes arvien pārliecinošāk pierāda faktu, kas ilgu laiku ticis noklusēts un tā risināšana atlikta uz nezināmu nākotni: "Līdzšinējā Latvijas reģionālā politika nav devusi vajadzīgo rezultātu, savu attieksmi aizvien skaļāk pauž pašvaldību vadītāji, bet Latvijas iedzīvotāju skaita dramatiskais samazinājums runā visizteiksmīgāk."
Turpmākajos gados reformas reģionālajā politikā, kā norāda E. Sprūdžs, jābalsta uz vienu būtiskāko pamatprincipu, proti, reģionu un pašvaldību rīcībspējas palielināšanu. "Plānošanas reģioniem un pašvaldībām jādod lielākas iespējas un vairāk instrumentu teritoriju attīstības veicināšanai," pauž ministrs.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātajā Reģionālās politikas pamatnostādņu projektā ietverts reformu plāns, kas paredz četrus būtiskākos reformu virzienus un attiecīgus pasākumus.
Pirmais no tiem paredz mainīt līdzšinējo pieeju investīciju plānošanai, lai dotu iespēju reģioniem un pašvaldībām īstenot savas attīstības stratēģijas, risinot attīstības centriem, lauku teritorijai, Baltijas jūras piekrastei, Austrumu pierobežai un Rīgas metropoles areālam svarīgus jautājumus.
Otrais reformu virziens saistīts ar likumdošanas pilnveidošanu, lai palielinātu reģionu un pašvaldību lomu un iespējas saimnieciskās aktivitātes veicināšanā.
Trešais virziens paredz mainīt nodokļu politiku un citus pašvaldību finansēšanas sistēmas elementus, lai palielinātu pašvaldību finansiālo rīcībspēju. Savukārt ceturtais paredz ieviest reģionālās inovācijas sistēmas kā priekšnosacījumus inovatīvu produktu un pakalpojumu radīšanai un līdz ar to arī Latvijas reģionu starptautiskai atpazīstamībai un konkurētspējas veicināšanai.
Visiem šiem pasākumiem jākļūst par daļu no topošā Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014. - 2020. gadam, un to īstenošanai jānodrošina atbalsts no valsts budžeta un Eiropas Savienības struktūrfondu nākamā plānošanas perioda finansējuma, skaidro E. Sprūdžs.