Viņa atzīmēja, ka pērnais gads Latvijas attīstībā bijis zīmīgs, jo ieviests eiro un vidēja termiņa budžeta plānošana. Tāpat Valsts kase atmaksājusi lielu daļu no starptautiskā uzdevuma.
"Šis ir sociālās un nacionālās drošības budžets. Tas iespaidos ikvienu Latvijas iedzīvotāju. Ja salīdzinām valsti ar cilvēka organismu, tad valsts budžets ir mugurkauls, kas satur kopā līdzsvarā visu valsts darbības ikdienas mehānismu. Budžeta projekts ir izstrādāts maksimāli pēc pašreizējām valsts iespējām tā, lai katrs Latvijas iedzīvotājs būtu ieguvējs. Tas ir izstrādāts tā, lai valsts darbības organisms būtu rīcībspējīgs un efektīvs," teica Straujuma, uzsverot, ka valsts budžets ir tās darbības mugurkauls.
Premjere norādīja, ka nākamā gada budžetā svarīgākas jomas ir aizsardzība un nevienlīdzības mazināšana. "Esam darījuši visu, lai Latvijā ģimenēm un bērniem klātos arvien labāk. Nodrošinot nodokļu politikas stabilitāti un ievērojot iepriekšējo apņemšanos mazināt darbaspēka nodokļu slogu, no 2015.gada 1.janvāra iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme tiks samazināta no 24% uz 23%. Tiks palielināta iemaksa otrajā pensiju līmenī no 4% uz 5%. Labklājības ministrijas finansējumu nākamā gada budžetā pamatfunkciju īstenošanai paredzēts palielināt par 68,6 miljoniem eiro. No tā lielākā finansējuma daļa jeb 62,3 miljoni eiro paredzēti valsts sociālajiem pabalstiem. Ļoti svarīgi, ka varēsim palīdzēt ar lielāku summu bērna kopšanas un ģimenes pabalstiem," teica Straujuma.
Viņa uzsvēra, ka minimālās algas palielināšana nākamgad no 320 uz 360 eiro ir viens no veidiem, kā īstenot valsts stratēģisku attīstības mērķi – mazināt iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību.
Straujuma minēja, ka liela loma nākamgad būs nodokļu iekasēšanas uzlabošanai un ēnu ekonomikas apkarošanai, lai nodokļu ienākumi Latvijā sasniegtu trešdaļu no iekšzemes kopprodukta (IKP). "Protams, tas saistās ar uzdevumiem ēnu ekonomikas apkarošanā un nodokļu administrēšanā. Plānots, ka 2015.gadā budžeta ieņēmumi palielināsies par 0,21% no IKP," teica premjere.
Vina minēja arī investīciju nozīmi Latvijas ekonomikas attīstībai un iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanā, atzīmējot, ka 2015.gadā sāksies Eiropas Savienības (ES) fondu apguvi. "2015.gadā ES investīcijas ļaus mums integrēt darba tirgū sociālās atstumtības riska grupas - ilgtermiņa bezdarbniekus un jauniešus. Investīcijas ļaus mazināt to cilvēku skaitu, kas pakļauti nabadzības riskam. Valsts varēs sniegt atbilstošas apmācības un palīdzēt uzlabot veselības stāvokli. ES fondu atbalsts paredzēts arī primārās enerģijas patēriņa samazināšanai, uzlabojot energoefektivitāti privātajā un publiskajā sektorā, tai skaitā uzlabojot energoefektivitāti industriālajā ražošanā un atbalstot energoefektivitātes palielināšanu sabiedriskajā transportā," klāstīja Straujuma.
Viņa atzina, ka visas ieceres budžetā apmierināt nav iespējams, taču, soli pa solim ejot, Latvija var virzīties uz ikvienas ģimenes labklājības uzlabošanu.
Ministru prezidente pateicās budžeta izveidē iesaistītājām pusēm, kā arī aicināja Saeimu budžetu atbalstīt.