Tajā pašā laikā premjerministre piebilda, ka pēc valdības lēmuma par Latvijas pozīciju bēgļu jautājumā būs jālemj arī Saeimas Eiropas lietu komisijai.
Savukārt runas par valdības pozīciju bēgļu jautājumā kā pieglaimošanos Eiropas Savienībai (ES) premjerministre nodēvēja par spekulācijām. Pēc viņas teiktā, citu ES valstu nodokļu maksātāji caur ES fondiem maksā Latvijai.
"Četrus miljardus eiro saņemam no Vācijas, Itālijas u.c. valstu nodokļu maksātājiem. Tāpat viņi maksā par patruļlidmašīnām, lai aizsargātu Latviju. Latvijai ir jāsolidarizējas ar tām valstīm, kurās ir bēgļu krīze," uzsvēra Straujuma.
Valdības vadītāja arī nepieļāva iespēju, ka par bēgļu uzņemšanu varētu tikt rīkota tautas nobalsošana.
Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, Straujuma uzsvēra, ka, uzņemot 700 bēgļus, Latvijai "nenotiks nekas slikts". Latvijā tiks uzņemti tikai kara bēgļi, nevis ekonomiskie imigranti, un šie jautājumi tiks uzticēti ekspertiem, piemēram, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP).
Straujuma informēja, ka patlaban darba grupa spriež par to, kur bēgļus Latvijā izvietot, kā risināt valodas jautājumus, kā bēgļus iesaistīt darba tirgū utt. "Mūsu mērķis ir iesaistīt bēgļus sabiedrībā," uzsvēra Straujuma, piebilstot, ka pēc laika bēgļi paši varēs pieņemt lēmumu - palikt Latvijā vai to pamest.
Iekšlietu ministrija 29.septembrī informēs valdību par to, kā bēgļu uzņemšanas gadījumā strādās pašvaldības, PMLP, Nodarbinātības valsts aģentūra u.c. iestādes. Sēdē tiks pieaicinātas arī nevalstiskās organizācijas.