Tad būtu skaidrs, ka šī valsts paliek eirozonā, un varētu lemt par tālāku palīdzību Grieķijai. Tad, visticamāk, tiktu sperti soļi, lai atjaunotu banku likviditāti, un tiktu veikti citi atbalsta pasākumi.Strautiņš gan piebilda, ka arī tagad Grieķija nav nobalsojusi par izstāšanos no eirozonas vai parādu nemaksāšanu. Taču ar šo lēmumu tā vēl vairāk attālinās no vienotās valūtas zonas.Ņemot vērā, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) ir apturējusi "asiņošanu" un nauda uz Grieķiju vairs neplūst, nav sagaidāms, ka caur Grieķijas bankām varētu aizplūst milzu līdzekļi.Grieķija šobrīd vairs nav pilnvērtīga eirozonas valsts un to var salīdzināt ar Ekvadoru, kur tiek izmantots ASV dolārs, bet tas nenozīmē, ka Ekvadora ir dolāra zonā, teica Strautiņš.Viņš piebilda, ka pašreizējos apstākļos ir faktiski neiespējami, ka tuvākajā laikā atsāktos normāla Grieķijas banku darbība, un ir sagaidāms tālāks šīs valsts iekšzemes kopprodukta kritums.Jau ziņots, ka vairāk nekā puse grieķu balsotāju referendumā nav atbalstījuši vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem, paziņojis Grieķijas iekšlietu ministrs.Patlaban saskaitīti 50% balsu, un rezultāti liecina, ka referendumā "Nē" nobalsojuši 61% balsstiesīgo.
Strautiņš: Grieķu attālināšanās no eirozonas krīzi Eiropā neizraisīs
Grieķijas iedzīvotāju lēmums neatbalstīt vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem nozīmē tālāku šīs valsts attālināšanos no eirozonas, uzskata DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.Viņaprāt, šis lēmums neatstās būtisku ietekmi uz ekonomiku Eiropā un neizraisīs finanšu krīzi.Ja grieķi atbalstītu vienošanos ar aizdevējiem, tad būtu vieglāk prognozēt tālāko notikumu attīstību, skaidroja ekonomists.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.