Strautiņš: Šķietama globalizācijas minikrīze Latvijas eksporta datos

Pirmajā ceturksnī kopumā attiecīgie skaitļi bija +3% un -19%. Šo starpību galvenokārt veido izmaiņas degvielu un elektronikas preču reeksportā. Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi izmaiņas eksportā un reeksportā jau ir ļoti līdzīgas, bet kopējais eksporta pieaugums bijis 7,1%. Tas pats par sevi nav liels panākums, jo martā pret februāri eksports mēdz pieaugt dienu skaita atšķirības dēļ. Šī gada 1.ceturksnī pārtikas un dzērienu eksports kopumā ir audzis par 18% — tā joprojām ir pērnā gada lieliskās graudu ražas atskaņa. Koksnes un mēbeļu eksports pieaudzis par 6%, tas savukārt atspoguļo straujo attīstību koksnes dziļākas pārstrādes nozarē. Par 11% audzis ķīmijas, plastmasu un nemetālisko minerālu (būvmateriālu un stikla šķiedras) eksports, kas ir rezultāts gan attiecīgo nozaru izlaides pieaugumam, gan būvniecības pārorientēšanai uz eksportu situācijā, kad vietējie pasūtījumi ir kritušies. Par 23,2% krities mašīnu, iekārtu, elektronikas, transportlīdzekļu un to daļu eksports, kas savukārt atspoguļo reeksporta samazināšanos, jo šo preču ražošanā Latvijā šogad līdz šim raksturīgs mērens pieaugums. Vēl straujāk, par 38% krities fosilo kurināmo eksports, kas ir sekas pirmkārt re-eksportēto produktu cenu kritumam. Par 7% krities metālu un to izstrādājumu eksports. Ja metālapstrāde pēc neliela krituma pērn atsākusi augt, tad metālu ražošana šogad ir piedzīvojusi, iespējams, neatgriezenisku lejupslīdi un šajā jomā turpmākajos mēnešos samazinājums noteikti kļūs vēl izteiktāks. Situācija Latvijas preču eksportā tātad ir kontrastaina, bet ne slikta, ja skatāmies cauri kopējo skaitļu neglītajai virskārtai. Latvijas iedzīvotāju ienākumi no eksporta preču ražošanas pieaug, jo īpaši ievērojot to, ka samazinās svarīgu importa komponentu (pirmkārt enerģijas un metālu) izmaksas, to ietekmi šobrīd būtu grūti precīzi novērtēt. Taču eksporta attiecība pret IKP šī iemesla dēļ šogad var samazināties, radot iespaidu, ka Latvijas ekonomika kļuvusi noslēgtāka no pārējās pasaules. Kā jau norādīts, tas būtu paviršs spriedums, taču eksporta/IKP attiecības pieaugums, acīmredzot neņemot vērā šādas nianses, ir pat viens no Nacionālā attīstības plāna mērķiem. Cits NAP mērķiem tikpat "kaitīgs" process ir augstas pievienotās vērtības pakalpojumu eksporta kāpums. Tā kā šī eksporta radīšanai vajag proporcionāli ļoti maz importa, arī tas veicina ārējās tirdzniecības apgrozījuma un IKP attiecības pazemināšanos.