Latvijā iedzīvotāji diemžēl ir trūcīgi. To parāda GINI koeficients, kas pēc Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) datiem Latvijā ir 0,36, un ir vissliktākais rādītājs Eiropas Savienībā (ES). Ja šis koeficients pārsniedz 0,30, tad pēc teorijas nevienlīdzība sāk izpausties kritiski attiecībā uz iedzīvotāju veselību un palielinās mirstība. Latvijā vairāk kā 20% iedzīvotāju ir pakļauti nabadzības riskam.
Vārdos darbaspēka nodokļu samazināšanu atbalsta visi, arī šodien Saeimas un Latvijas Darba devēju konfederācijas rīkotajā konferencē "Kādai būt Latvijas nodokļu politikai", Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa uzsvēra valsts izaugsmes un labklājības pieauguma svarīgumu. LTA uzskata, ka ir jārīkojas izlēmīgi un jānodrošina vismaz iztikas minimuma saņemšanas iespējas katram strādājošajam.
Tā, piemēram, šobrīd neapliekamais minimums sasniedzis tikai 75 eiro, kas ir mazākais ES un ir tikai par 15 eiro lielāks par to, uz ko aicināja LTA pirms desmit gadiem, un tūkstošiem cilvēku kopā ar desmitiem pašvaldību parakstīja Saeimai nosūtītajā vēstulē. Vēl 2004.gadā valdība bija pieņēmusi lēmumu palielināt neapliekamo minimumu līdz 70 latiem (100 eiro). Šobrīd esam sasnieguši šo ciparu – 70, diemžēl nevis latos, bet eiro.
Latvijā ēnu ekonomikas indekss stabili turas 30 – 40% ietvaros, liecina SSE Riga pētījums. Daudzi speciālisti, tajā skaitā gan LTA prezidents Henriks Danusēvičs, gan iepriekšējais LTRK ģenerāldirektors Jānis Leja un SSE Riga zinātnieki ir pārliecināti, ka nodokļu likmes samazinājums būtiski izskaustu aplokšņu algas. Diemžēl ēnu ekonomikas īpatnības valstī ir tikpat stabilas kā nodokļu likmes nesamazināšana. Nevēlēšanās atbalstīt nodokļu samazinājumu mazo algu saņēmējiem noved pie tā, ka gandrīz puse (44%) Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ir attaisnojama daļēja nodokļu nemaksāšana.
Vēl viena sāpe tirgotājiem ir tā, ka Latvijā, atšķirībā no kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas, uzņēmējam ir trīs reizes vairāk jāapmaksā darbinieku slimošana. Tirgotājiem tās ir dubultas izmaksas, jo ne tikai jāapmaksā slimības lapas, bet arī alga citam darbiniekam, kas strādā saslimušā kolēģa vietā. Ja ir darbības jomas, piemēram, birojos, kur kolēģis var apvienot darba pienākumus, tad tirdzniecībā viens pārdevējs nevar vienlaikus atrasties divās kasēs.
PWC globālais nodokļu pētījums sniedz labo ziņu – ka pēdējos četros gados nodokļi Latvijā esot samazinājušies no 54 uz 36%. Diemžēl birokratizācija pieaugusi divkārt – no 121 stundas uz 264 stundām gadā. Aicinām turpināt labo praksi un samazināt ar darbaspēka izmantošanu saistītos nodokļus.