LNT trešdienas rīta pārraidē premjers Valdis Dombrovskis taisnojās, ka niecīgajā prognozētajā pensijas apmērā, ko var aprēķināt portālā Latvija.lv, neesot ņemts vērā pensiju sistēmas 2. līmenis, ko vajadzētu norādīt, jo tajā iekļaujoties liela daļa iedzīvotāju.
Tomēr jums pašiem esot jāsaprot, ka, saņemot 200 latu mēnesī, būs problēmas ar pensiju. Ja pārējo saņemat aploksnē, paši vainīgi. Vai arī pašiem jāiet un jātiek galā ar savu darba devēju, jo tā nav valsts darīšana, - tas ir būtībā tas, ko pasaka Latvijas valsts premjers.
Varbūt arī paši sev samazināsim nodokļus un ķersim zagļus? Mazās algas ir Latvijas problēma, bet tā nav valsts problēma - tā ir šodienas Latvijas valdības nostāja, kas nevēlas atbildēt par valstī notiekošo.
Tikmēr Latvijas iedzīvotāji, kuru vidējā alga ir četrreiz mazāka nekā vidējā alga Īrijā, kas ir iecienīts Latvijas iedzīvotāju galamērķis, emigrē uz turieni. Eiropas Savienībā, kuras pamatprincips ir brīva preču, brīva finanšu un brīva darbaspēka plūsma, robežas nepastāv. Te darbojas savienotā trauka princips, un viss loģiski plūst uz to vietu, kur tam ir labāk atrasties, - gan nauda, gan preces, gan cilvēki.
To visi zini, bet dažkārt izliekas, ka aizmirst pat augstākās amatpersonas un augstākā ranga Latvijas pamācītāji. Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pārstāvis mūsu valstī Deivids Mūrs intervijā Latvijas Radio atzina, ka Latvijā arī turpmāk saglabāsies augsts bezdarbs. SVF jaunākajā ziņojumā iesaka reformēt augstāko un profesionālo izglītību, valsts uzņēmumu pārvaldi, kā arī tiesu sistēmu.
Skan labi, bet kā gan tas realitātē var samazināt bezdarba problēmu Latvijā? Jo par mūsu līdzekļiem reformētās izglītības ieguvējs, ļoti iespējams, aizbrauks uz citu valsti, kur saņems lielāku algu. Reformētās valsts pārvaldes darbinieks tiks vienkārši atlaists. Bet tiesu sistēmas reformas saistīšana ar bezdarba problēmu ir diezgan filozofisks jautājums.
Patiesībā Latvija kā teritorija, par kuru valdība pietiekami nerūpējas, nav konkurētspējīga atklātajā Eiropas tirgū ar valstīm, kuru valdības par tām rūpējas. Paradigma, ka valdībai tikai vajag sakārtot vidi - uzlabot kredītreitingu vai ieviest eiro - un kaut kādi ārēji ekonomiskie spēki kā uz burvja mājiena parūpēsies par mums, bankrotē mūsu acu priekšā. Ja viss tiks atstāts pašplūsmā, mēs būsim vienkārši nomale.