Trešā ceturkšņa veikums ir izrādījies krietni vājāks, nekā gaidīts. Pirmais vērtējums liecina par ļoti pieticīgu izaugsmi rūpniecībā (+2%) un pakalpojumu nozarēs (+1%). Līdzīga aina sagaidāma arī citās nozarēs, kuru attīstības temps būs ļoti piezemēts.
Ievērojamu negatīvo ietekmi joprojām veido apjomu kritums būvniecībā par 24% un iecērt krietnu robu IKP datos. Vājais trešā ceturkšņa pieaugums liek samazināt visa gada izaugsmes perspektīvas.
Gads tuvojas noslēgumam, un arī gada noslēdzošais ceturksnis atspoguļos līdzīgi nepārliecinošu sniegumu. Primārais vājās izaugsmes iemesls ir buksējošais privātais patēriņš, par ko signalizē lēnā mazumtirdzniecības izaugsme. Patēriņā vāji atspoguļojas pirktspējas pieaugums, kas norāda uz iedzīvotāju augsto piesardzības līmeni. Eksports turpina saskarties ar diversifikācijas izaicinājumiem un pasīvo pieprasījumu partnervalstīs.
Kritisks apstāklis patlaban ir Eiropas Savienības (ES) fondu iztrūkumam, kas šogad nopietni nobremzējis investīciju aktivitāti. Neskatoties uz zemo izaugsmes tempu šogad, nākamgad, aktīvāk ieplūstot ES finansējumam, izaugsmes temps paātrināsies. Tam jāpavelk līdzi arī patēriņa aktivitāti, kaut primāro lomu noteiks kopējā gaisotne valstī, un iedzīvotāju skatījums uz nākotni. Ierobežotā apmērā uzlabosies arī eksporta iespējas. Šā gada izaugsmes prognoze tiek samazināta līdz 1,6%, bet nākamā gada prognoze ir 3,5%.