Šāda jauna kārtība NĪN apjoma noteikšanā ir atbalstāma vairāku iemeslu dēļ.
Pirmkārt, tas veicinās to Jūrmalas iedzīvotāju dzīvesvietas deklarēšanu Jūrmalā, kas strādā, piemēram, Rīgā. Līdz ar to iedzīvotāju ienākumu nodoklis paliktu Jūrmalai. Otrkārt, minētā nekustamā īpašuma maksas kārtība būtu tikai godīga pret tiem Jūrmalas iedzīvotājiem, kas ir deklarējuši Jūrmalu kā savu dzīvesvietu, savukārt tie, kas Jūrmalā ir iegādājušies kādu ēku vai zemes gabalu tikai kā nosacītu ieguldījumu, būtu spiesti maksāt nerezidentu NĪN likmi. Tas veicinātu Jūrmalas nekustamā īpašuma attīstību. Proti, pašreizējā situācija, kurā cilvēks deklarē savu dzīvesvietu, piemēram, Talsos, bet Jūrmalā tur neizmantotu zemes gabalu vai kādu ēku, nav nekustamo īpašumu tirgu veicinoša. Šis īpašnieks tiek aplikts ar augstu nekustamo īpašuma nodokli (kaut gan dzīvo kaut kur citur), līdz ar to bieži trūkst investīcijas ēkas vai zemes gabala attīstīšanai, kas noved pie graustu problēmas un degradētas nekustamo īpašumu vides Jūrmalā. Un šādu piemēru ir simtiem. Protams, ja cilvēks var atļauties maksāt augstu nekustamā īpašuma nodokli par ēku Jūrmalā, kurā viņš nedzīvo un saimnieciski neizmanto, tā ir viņa paša darīšana, bet pretējā gadījumā īpašniekam ir jādomā vai nu pārdot īpašumu vai attīstīt to. Treškārt, nekustamā īpašuma nodokļa diversifikācija veicinātu šī nodokļa iekasēšanu pašvaldībai. Tie, kas ir deklarējušies Jūrmalā, maksātu iedzīvotāju nodokli, tiek kas nav deklarējušies - maksātu augstāku NĪN maksu. Ja nerezidenti nespēj samaksāt, tad nekustamais īpašums ir jāpārdod, bet ja notiek ilgstoša un ļaunprātīga nodokļu maksas ignorēšana, tad šādas situācijas var risināt ar tiesu izpildītāju palīdzību. Manā skatījumā NĪN varētu būt efektīvs instruments pašvaldības rokās, lai atbalstītu tos Jūrmalas iedzīvotājus, kas rūpējas par savu nekustamo īpašumu, tā palīdzot uzturēt Jūrmalas tēlu, un tikpat efektīvs līdzeklis, lai mudinātu sakopt aizlaistos īpašumus.
Mans nolūks nav veicināt Jūrmalas mazāk turīgāko iedzīvotāju izspiešanu no pilsētas. Gluži pretēji – pašvaldības iecere viņus pat sargātu. Taču esmu par to, ka nekustamā īpašuma nodoklis, tāds, kāds tas ir iecerēts, būtu efektīva svira, lai risinātu nekustamā īpašuma problēmsituācijas un ļautu pilsētai attīsties. Manā skatījumā nav pieļaujamas situācijas, ja tik unikālā kūrortpilsētā kā Jūrmala ir simtiem nekustamo īpašumu, kas saimnieciski netiek izmantoti. Bet mūsu pilsētai, kā vienam no populārākajiem kūrortiem Baltijā, ir milzīgs tūrisma potenciāls, kas nevar tikt realizēts, ja pilsētā ik uz stūra ir kāds nesakopts un aizaudzis īpašums vai nolaista ēka. Visi šie grausti un neizmantotie apbūves gabali Jūrmalai bieži vien nozīmē neiekasētus nodokļus un nerealizētas biznesa ieceres, jo par Jūrmalu, kā izcilu Latvijas tūrisma objektu, ir liela interese. Tāpēc ir jānovērtē zemes un nekustamo īpašumu vērtība Jūrmalā.
Augstāka nekustamā īpašuma nodokļa piemērošana citu valstu pilsoņiem arī efektīvi ietekmētu nekustamā īpašuma cenas Jūrmalā un tās sakārtotu. Proti, nav noslēpums, ka pašlaik nekustamais īpašums Jūrmalā ir ievērojami pārvērtēts. To varu apgalvot gan es, kā Jūrmalas nekustamā īpašuma profesionālis, tāds pats vērtējums arī ir dzirdams arī no citu valstu pilsoņiem, kas apsver nekustamā īpašuma iegādi kūrortpilsētā. Ja nodoklis pieaugtu šai potenciālajai Jūrmalas namsaimnieku grupai, tad nekustamā īpašuma cenas Jūrmalā kristos un būtu daudz tuvākas objektu reālai vērtībai. Proti, cenas kristos uz apsaimniekošanas rēķina - potenciālie pircēji daudz nopietnāk izvērtēs NĪN likmes kā vienu no objekta uzturēšanas pozīcijām, līdz ar to, lai piesaistītu pircējus, tirgū cenas mazināsies.
Visas šīs aktivitātes rezultātā ticu, ka NĪN izmaiņas ļaus kvalitatīvi izmainīt Jūrmalas budžeta ieņēmumus un vairāk investēt līdzekļus pilsētas infrastruktūras un vides attīstībā, kas, protams, veicinās pozitīvu interesi par nekustamā īpašuma tirgu, tūrismu un attiecīgi arī uzņēmējdarbību Jūrmalā. Un šajā gadījumā ieguvēji būs gan pilsēta, gan tās iedzīvotāji.
Šajā ziņā Jūrmala kā pilsēta Latvijas kontekstā ir unikāla – nav mums otras tādas pilsētas, kas būtu īpaša gan sava ģeogrāfiskā izvietojuma, gan statusa, gan tūrisma galamērķa ziņā. Citiem vārdiem – Jūrmalas vajadzības ir ļoti specifiskas un ne vienmēr vispārīgi likumi un regulējumi ir efektīvākais veids kā sakārtot pilsētu. Kas pašvaldību darbības regulējumā der citām Latvijas pilsētām, bieži vien ir traucējošs Jūrmalas attīstībai. Tāpēc, iespējams, Jūrmalas pašvaldībai vajadzētu nākt klajā ar iniciatīvu diskusijai izveidot pilsētai savu atsevišķu, Saeimā pieņemtu "Jūrmalas pilsētas likumu", kas ļautu daudz efektīvāk risināt pilsētai svarīgus saimnieciskus jautājumus un būt neatkarīgākai lēmumu pieņemšanā – tostarp arī par NĪN likmes piemērošanu un citiem ar pilsētas ieņēmumiem saistītiem jautājumiem. Domāju, ka pilsētas domes sadarbība ar uzņēmējiem un pilsētas iedzīvotājiem šāda likuma ierosināšanā varētu būt pirmais solis, lai nodrošinātu pilsētai stabilu bāzi attīstībai.