"Ja mēs nemācīsimies no Ukrainas, tad ne tikai Rīgas, bet arī Berlīnes iedzīvotāji nevarēs gulēt mierīgi," analizējot šā brīža notikumus, uzsvēris Vējonis. "Mums vairāk jāiegulda aizsardzības spējās, kā arī jāīsteno NATO samitā Velsā pieņemtie lēmumi," viņa teikto citē Aizsardzības ministrija.
Analizējot NATO samita laikā pieņemtos lēmumus, Vējonis secināja, ka dalībvalstis vienojās par virkni būtiskiem jautājumiem.
"Pirmkārt, samita laikā dalībvalstis apņēmās turpmāk neveikt samazinājumus aizsardzības budžetos, ar mērķi pakāpeniski sasniedzot 2% no iekšzemes kopprodukta. Tāpat arī tika apstiprināts NATO Reaģēšanas plāns, kas turpmāk sekmēs alianses gatavību un spēju reaģēt uz pasaulē notiekošo. Otrkārt, ASV skaidri pierādīja, ka tai rūp Eiropas drošība un, ka tā apņemas garantēt savu klātbūtni Eiropā," viņš klāstīja.
"Krīze Ukrainā deva pozitīvu impulsu, lai risinātu ilgstošo problēmu starp NATO un ES – skaidrāk nošķirot abu organizāciju atbildības sfēras. ES ir nodemonstrējusi, ka tās maigā vara un finanšu mehānismi ir spēcīgs instruments. Šos instrumentus iespējams stiprināt, attīstot jaunas spējas, piemēram kiberspējas un stratēģisko komunikāciju,” norādīja Vējonis.
Diskusijā NATO Velsas samits – transatlantisko saistību atjaunošana kopā ar Latvijas aizsardzības ministru piedalījās Norvēģijas aizsardzības ministre Īne Ēriksena Sēreide, NATO ģenerālsekretāra palīga vietnieks politiskajos un drošības politikas jautājumos Džeims Apaturai un The Heritage Foundation analītiķis Dr. Ariels Koens no ASV. Diskusiju vadīja The Institute for Statecraft vecākais pētnieks profesors Džulians Lindlijs-Frenčs no Lielbritānijas.