Viņš norādīja, ka apzīmējums “auksts klimats” labi raksturo pašreizējo drošības situāciju Eiropā: “Baltijas reģionā aukstums ziemā nenāk no Arktikas; tas nāk no austrumiem, no Krievijas. Mēs cerējām, ka tā paliks tikai Baltijas klimatiskos apstākļus raksturojoša parādība, taču diemžēl tas šodien attiecināms arī uz Eiropas drošības politiku.”
Valsts prezidents arī plaši pievērsās hibrīdkara tēmai, atgādinot, ka draudi izmantot militāru spēku kopā ar ekonomisku spiedienu, enerģētisko atkarību un propagandu nav pēc būtības jauns fenomens, taču to sevišķi pastiprinājusi moderno tehnoloģiju plašā pieejamība. “Mēs, Transatlantiskā kopiena, esam pietiekami stipri militārā ziņā. Taču esam daudz ievainojamāki, ja kāds apdraud mūsu kritisko infrastruktūru, tirgus ekonomikas principus un sabiedrības saliedētību, kā arī saviem mērķiem izmanto mums būtiskas vērtības – tādas kā vārda brīvību demokrātiskā sabiedrībā,” sacīja Vējonis.
Diskusijā par Transatlantiskās drošības perspektīvām līdzās Latvijas prezidentam piedalījās arī Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, ASV valsts sekretāra vietnieks publiskās diplomātijas jautājumos Ričards Stengels, senators Kriss Mērfijs un diskusiju paneļa moderators, Austrumeiropas jautājumu eksperts Edvards Lūkass.
Vējonim savu redzējumu par stratēģiskajiem izaicinājumiem Latvijas un Transatlantiskajās attiecībās bija iespēja izklāstīt Vašingtonas Nacionālajā Preses Klubā, kurā kopš kluba dibināšanas 1908.gadā uzstājušies visi ASV prezidenti. “Sadarbība NATO ir bijusi Transatlantisko saišu pamats kopš Otrā Pasaules kara beigām, un, pateicoties savai elastībai, alianse joprojām spēj veicināt mieru un drošību – arī saskaroties ar tādiem izaicinājumiem kā Krievijas centieni mainīt valstu robežas ar militāra spēka palīdzību,” sacīja Valsts prezidents, vienlaikus atgādinot, ka nepieciešama ciešāka Latvijas sadarbība ar ASV ne tikai militārajā, bet arī uzņēmējdarbības un enerģētikas jomā. Vējonis atbildēja arī uz daudzu žurnālistu jautājumiem par Latvijas attiecībām ar Krieviju, sankcijām un pārtikas embargo, Krievijas klātbūtni Sīrijā un Eiropas Savienības izaicinājumiem patvēruma meklētāju uzņemšanas jautājumā.
Tiekoties ar ASV Senāta ārlietu komitejas priekšsēdētāju Bobu Korkeru, Valsts prezidents pateicās ASV par ātro reakciju un stingro nostāju, sākoties Ukrainas konfliktam, un uzsvēra, ka līdzās katras valsts aizsardzības spēju stiprināšanai svarīga ir ciešāka reģionālā sadarbība, koordinējot kolektīvo aizsardzību un samazinot reakcijas laiku iespējama bruņota konflikta gadījumā. “Neatkarīgi no tā, vai pret Krieviju tiek piemērotas stingrākas sankcijas vai tās saglabājas esošajā līmenī, vissvarīgākā ir ES, ASV un citu līdzīgi domājošo partneru vienota nostāja un pārliecība, ka starptautisku likumu pārkāpumi nedrīkst palikt nesodīti.” Senators Korkers apliecināja ciešo ASV atbalstu Latvijai un visam Baltijas reģionam, atbildot uz jaunajiem drošības draudiem.
Vējonis 1.oktobrī Vašingtonā tikās arī ar Latvijas vēstniecības ASV diplomātiem un darbiniekiem, informējot par savām iecerēm amatā Latvijas drošības veicināšanai, un izcēla Latvijas vēstniecības ASV darba nozīmi, veidojot starp abām valstīm aktīvākus kontaktus ekonomikā. Vēl Valsts prezidents apskatīja ASV Kongresa bibliotēku, kā arī viesojās Hiršhorna mākslas galerijā, kuras dibinātājs ir Jelgavā dzimušais uzņēmējs, mākslas darbu kolekcionārs un mecenāts Jozefs Hermanis Hiršhorns.