LETA jau ziņoja, ka satiksmes ministrs Anrijs Matīss iecerējis vietējo ceļu uzturēšanas funkciju ar visu tam paredzēto finansējumu no valsts budžeta nodot pašvaldībām. Pēc Matīsa teiktā, Madonas novada domes priekšsēdētāju Andreju Ceļapīteru (V) šī ideja ir ieinteresējusi un viņš esot gatavs pamēģināt.
Pēc Ceļapītera teiktā, piedāvājums bijis tieši par Madonas novadu. Viņš piedāvājis apvienot spēkus, jo patlaban notiek paralēla ceļu uzturēšana - pašvaldība rūpējas par sava līmeņa ceļiem, valsts - par sava, taču, apvienojot spēkus, darbu būtu iespējams paveikt daudz efektīvāk un resursus izmantot racionālāk, savu nostāju aģentūrai LETA pauda Madonas novada mērs.
"Vienīgais jautājums, protams, ir par to, kāds paliks valsts ceļu uzturēšanas budžets un vai tas nesamazināsies, bet citādi - nesaredzu problēmas, kāpēc vismaz mēs - Madonas novadā - šo funkciju nevarētu īstenot" apgalvo Ceļapīters. Viņš arī norāda, ka novadā ir 1000 kilometru pašvaldības līmeņa ceļu un aptuveni 750 kilometru valsts mēroga ceļu, tādēļ tie ir būtiska daļa teritorijas, kas varētu būt Madonas novada uzturēšanas vienība.
Vairāku pašvaldību priekšsēdētāji norāda, ka šis jautājums patlaban ir pārāk diskutabls, lai nešaubīgi ieņemtu atbalstošu vai noraidošu pozīciju. Viens no šaubu iemesliem ir jautājums par to, kuri tieši ceļi tad īsti tiktu nodoti pašvaldību pārziņā. Kā norāda Alojas novada priekšsēdētāja Dace Vilne (ievēlēta no TP), bažas rastos tad, ja pašvaldības atbildība būtu arī par valsts ceļu uzturēšanu novada teritorijā. Arī Kārlis Sedvalds (ievēlēts no TP) apstiprina, ka šādos apstākļos tas būtu ārkārtīgi sarežģīts sarunu process ar vairākām iesaistītajām pusēm, jo tranzītceļus izmanto arī pasažieru pārvadājumiem caur novadiem un līdzīgi.
Tomēr lielākās bažas Vidzemes novadu priekšsēdētājiem izraisa ceļu budžeta jautājums. Cesvaines novada domes priekšsēdētājs Vilnis Špats ("Cesvaines novadam") norāda, ka, pirms runāt par to, kas ar līdzekļiem izrīkosies, būtu jānodrošina līdzekļi, ar kuriem izrīkoties. Pirmkārt, būtu jāsakārto Ceļu fonda situācija, jāpanāk, lai nodokļi un nodevas patiešām nonāktu šajā fondā un būtu līdzekļi, kuru izlietošanu tad arī nodot pašvaldību rīcībā. Tomēr, pēc Špata teiktā, ja finansiālā situāciju ceļu uzturēšanai paliek tādā pašā līmenī kā patlaban, ieguvuma, visticamāk, no izmaiņām nebūtu nekāda.
Arī Vilne pauž bažas, vai ar šī brīža finansējumu ceļu uzturēšanai būtu iespējams izrīkoties efektīvāk. Jau patlaban ar valsts piešķirtajiem līdzekļiem pašvaldības plāni aprobežojas ar ceļu uzturēšanu pašreizējā līmenī, taču par rekonstrukcijām, ceļu segumu kvalitāte uzlabošanu pat nav iespējams domāt. Savukārt Cēsu novada domes priekšsēdētājs Gints Šķenders (ievēlēts no "Tautas partijas") aģentūrai LETA pauda bažas, vai šādas ieceres realizācija nesekos jau iepriekšējās pašvaldību pieredzes piemēram, kad funkcijas tiek nodotas pašvaldībai, bet līdzekļi tām neseko.
Tomēr Šķenders atzīst, ka ideja šo funkciju noņemt no valsts atbildības nebūt nav peļama. Ja tiktu attīstītas otrā līmeņa pašvaldības reģionos, tas pat varētu izrādīties daudz efektīvāk. "Ministrijām, manuprāt, ir jāveic tikai politikas izstrādes funkcija, par praktisko pusi ir jādomā reģionam vai otrā līmeņa pašvaldībai un tad mazajām pašvaldībām ir reālā rīcības funkcija un daudz kas cits," savu viedokli par, viņaprāt, vēlamo valsts pārvaldes modeli atklāja Šķenders, piebilstot, ka otrā līmeņa pašvaldības atbildība būtu pasažieru pārvadājumu, ceļu uzturēšanas un citas funkcijas.
Savu labumu ministra iecerē saredz arī Jaunpiebalgas novada domes priekšsēdētājs Laimis Šāvējs. "Ilgtermiņā skatoties, lauku ceļiem būtu liels ieguvums, ja prioritātes varētu pilnībā noteikt mēs paši, jo, piemēram, ceļu Bērzkrogs-Vecpiebalga plānots labot tikai aptuveni 2016.gadā, bet paši tās prioritātes droši vien redzētu mazliet savādāk." Arī Vilne atzīst, ka ideja varētu izdoties, ja izvēle, - kuri ceļi būs vietējā prioritāte, paliks tikai un vienīgi pašvaldības pārziņā. "Ja nebūs noteikts, - tie līdzekļi tā līmeņa ceļiem, tie līdzekļi tā līmeņa, tad, pieļauju, pašvaldības šo uzdevumu varētu veikt efektīvāk, bet tad atkal varētu ciest lielie ceļi, jo vietējie var kļūt nozīmīgāki," informēja Vilne.
Arī Alūksnes novada priekšsēdētājs Aivars Fomins ("Vidzemes partija") atzīst, ka ideja pēc savas būtības nav noraidāma. Viņš arī esot runājis ar Madonas novada domes priekšsēdētāju Andreju Ceļapīteru (V), kas ir bijis idejas autors. Tomēr Alūksnes novads šādu funkciju pildīšanai vēl neesot gatavs, vispirms tam ir jāpielāgo tehniskais nodrošinājums un jāsakārto infrastruktūra, aģentūrai LETA norādīja Fomins.
"Ceļapītera kungam ir sakārtota infrastruktūra, arī tehniku ir iegādājies vajadzīgo, manuprāt, nav nekas slikts, ja novads vēlas, ja viņš arī šīs funkcijas pārņemtu, tomēr tas ir jāskatās individuāli pēc novada, - kurš šo funkciju pildīšanai ir gatavs. Manuprāt, ceļu uzturēšanai nav jābūt vietējās pašvaldības funkcijai, katrā ziņā neuzskatu, ka tai vajadzētu būt obligātai," savu vērtējumu ministra iecerei aģentūrai LETA atklāja Fomins.
Tomēr visu novadu priekšsēdētāji pauž bažas, ka līdz ar atbildību var nenākt līdzi atbilstošs budžets. Kā norāda Špats: "Ja ir nauda - nav problēmu. Ja vajadzīga tehnika, varam to īrēt. Ja vajadzīgs, lai apsaimniekotu, izdarīt to varam, tas viss ir apspriežams un runājams, bet jābūt finansēm, par kurām to darīt."
Jau ziņots, ka satiksmes ministrs par savu pausto ieceri norādījis: "Tas dotu iespēju pašvaldībām pašām lemt, kuru ceļu ziemā tīrīt katru dienu un kuru varbūt netīrīt." Matīss jau iepriekš skaidroja, ka 500 kilometriem ceļa valsts budžetā ir paredzēts noteikts finansējums. "Pēc normatīviem, valstij ir jānodrošina šo 500 km attīrīšana no sniega vismaz četras reizes sezonā. Pašvaldība, pārņemot konkrēto ceļu tīklu savā pārziņā, varētu lemt citādi - 5 km, kas ved uz skolu un ambulanci, tīrīt katru dienu, bet 300 km vispār netīrīt. Pašvaldība vislabāk zina vietējo vajadzības," sacījis ministrs.