Otrdien Rīgā, ES mājā, notika Vīķes-Freibergas vadītās augsta līmeņa ekspertu grupas par plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu Eiropas Savienībā darba izbraukuma sēde.
"Latvija joprojām ir zeme ar ierobežotu tirgu iedzīvotāju daudzuma izpratnē, turklāt joprojām Latvijā ir ievērojami liela krieviski runājošo cilvēku auditorija, kura dzīvo citā informācijas telpā. Šo telpu apkalpo Krievijas informatīvie mediji, kuriem ir ļoti atraktīvas un interesantas programmas. Tā ir ļoti sīva konkurence vietējiem medijiem," sacīja Vīķe-Freiberga.
Jautāta, vai darba grupa pēc Rīgas vizītes nāks klajā ar kādu paziņojumu saistībā ar plašsaziņas līdzekļu brīvību, eksprezidente atbildēja noraidoši. "Patlaban esam darba stadijā. Vēl plānoti braucieni uz Kipru un Itāliju, kur uzklausīsim vietējos preses cilvēkus. Tikai rudens pusē diskutēsim par ziņojuma saturu, kuru Eiropas Komisijā iesniegsim novembrī," atzina eksprezidente.
Savukārt uz jautājumu, kā eksprezidente vērtē otrdien Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmumu izveidot vienotu sabiedrisko mediju, Vīķe-Freiberga bija atturīga. "Šodien darba grupa tikās arī ar [Latvijas] Televīzijas un [Latvijas] Radio vadību, kur dzirdējām dažādus viedokļus. Televīzijas pārstāvis raudzījās uz situāciju labvēlīgi, taču radio vadītājs izteica bažas, vai radio nepaliks zaudētājs un nebūs "mazā brāļa" lomā pēc iespējamā budžeta samazinājuma. Šīs bažas pieņēmām zināšanai. Tomēr jāsaka, ka nevienā valstī nav ideāla līdzīga darbības modeļa," rezumēja Vīķe-Freiberga.