VSAA direktore: Tie, kas iemaksas veic no minimālās algas, diez vai būs apmierināti ar pensiju

Gada sākumā tas bija 367 miljoni eiro, augusta sākumā - 422 miljoni, bet gada beigās varētu sasniegt 470 miljonus eiro.Kā šis uzkrājums radies?Galvenokārt regulējot to, cik mēs tērējam. Iemaksu likme ir stabila, un katru gadu, veidojot budžetu, tiek nolemts, cik daudz naudas mēs varam tērēt. Liela nozīme uzkrājuma izveidē ir arī tam, ka piemaksas pie pensijām par darba stāžu, sākot ar 2014. gadu, tiek maksātas no valsts pamatbudžeta, šogad tie ir 160 miljoni eiro.Latvijas Pensionāru federācija, pamatojoties uz šo uzkrājumu, vēlas panākt lielāku pensiju indeksāciju. Kā tas izskatās no sociālās apdrošināšanas budžeta stabilitātes viedokļa - ko varam un ko nevaram atļauties?Jāsaprot, ka katra jauna izmaksu pozīcija ietekmē ne tikai kārtējo gadu, bet arī visus turpmākos. Līdz ar to ir jāvērtē, cik mēs varam tērēt ilgtermiņā, lai šo uzkrājumu nenoplicinām tiktāl, ka mums ir jāaizņemas nauda pensiju izmaksām. Tā kā nav vērojams straujš algu pieaugums, tad arī padarīt daudz straujāku pensiju indeksāciju nav pamata.Vai varam cerēt, ka arī nākotnē uzkrājums pieaugs un tikai palielināsies?To mēs nevaram apgalvot. Tas būs svārstīgs. Katru gadu pensionējas atšķirīgi cilvēki. Ja kāda gada pensionāriem ir aprēķinātas lielākas pensijas, tad arī izmaksas būs lielākas. Arī ieņēmumu daļa var būt katru gadu atšķirīga, jo mēs neesam pasargāti no jaunām ekonomiskajām krīzēm, arī demogrāfiskā situācija var ieviest būtiskas korekcijas. Turklāt vēl ir atklāts jautājums par to pensiju pārrēķināšanu, kurām to aprēķināšanā tika piemērots negatīvs kapitāla indekss.Kāds ir jūsu viedoklis - vai pensijas, kuru aprēķināšanā ir piemērots negatīvs kapitāla indekss, ir jāpārrēķina, turklāt ar atpakaļejošu datumu? Kā norāda atsevišķi eksperti - tad jau jāpārrēķina arī trekno gadu uzpūstie indeksi...Negatīva kapitāla indeksa piemērošana bija ļoti diskutabla. Citās valstīs, kur tiek piemērots kapitāla indekss, tas ir nofiksēts uz 1 un zemāks netiek piemērots. Starpība starp pensijām, kurām ir un kurām nav piemērots negatīvs kapitāla indekss, ir ļoti liela. Ja tiks pieņemts lēmums par pensiju pārrēķināšanu, tad, manuprāt, tam būtu jāattiecas uz visām pensijām, ne tikai mazajām.Cik tas varētu prasīt no budžeta?To pagaidām ir grūti pateikt, jo vēl nav skaidrs, kā šī pārrēķināšana notiks.Kas šobrīd notiek ar otro pensiju līmeni, cik tas ir ienesīgs? Vai sociālo iemaksu daļa, kas tiek novirzīta otrajam līmenim, ir optimāla? Pašlaik pensijām tiek novirzīti 20% no strādājošo ienākumiem: 15% pirmajam pensiju līmenim, 5% - otrajam.Domāju, ka sadalījums starp pirmo un otro līmeni ir ekonomiski pamatots. Pārāk lielu iemaksu īpatsvaru mēs nevaram novirzīt otrajam līmenim, kas ir individuāls uzkrājums, lai pietiktu naudas pirmajam pensiju līmenim, kas darbojas pēc solidaritātes principa. Kopumā pensiju otrā līmeņa uzkrājumi ir ar pieaugošu tendenci, un tas stabilizē visu pensiju sistēmu kopumā. Jāteic, ka dalība šajā līmenī ir ļoti augsta - 1 200 000 dalībnieku.Cik liels īpatsvars no pensijas būs otrā līmeņa uzkrājumiem tiem cilvēkiem, kas iemaksas tajā būs veikuši visu savu darba mūžu? Jāatgādina, ka dalība šajā līmenī ir obligāta visiem, kas dzimuši pēc 1971. gada 1. jūlija, pārējie var pievienoties brīvprātīgi.Īpatsvars nav pārāk liels, tie varētu būt aptuveni 20% no pensijas. Jāatceras - ja kādu brīdi netiek veiktas iemaksas pirmajā pensiju līmenī (piemēram, cilvēks kādu laiku strādā ārvalstīs), iemaksātais otrajā līmenī turpina pelnīt.Daudz tiek runāts, ka otrā līmeņa naudu aktīvāk varētu izmantot Latvijas tautsaimniecības attīstībai. Vai redzat šādas iespējas?Veidojot otro līmeni, viens no mērķiem bija ar tā palīdzību piesaistīt investīcijas Latvijas tautsaimniecībai, kam bija jādod pozitīvs efekts uz jaunu ražotņu un darbavietu izveidi. Šis mērķis diemžēl nav īstenojies. Tomēr jāatceras, ka otrā līmeņa ieguldīšanas galvenais princips ir strādāt ar peļņu, nevis investēt, piemēram, infrastruktūrā, kas nenes peļņu. Par to, kur ieguldīt otrā līmeņa naudu, atbildīgi tās pārvaldnieki.Kā raugāties uz samērā plaši izplatīto uzskatu, ka nelabvēlīgās demogrāfiskās situācijas dēļ pašreizējai četrdesmitgadnieku paaudzei solidārās pirmā līmeņa pensijas "nespīd" un viņi var paļauties tikai uz saviem uzkrājumiem?Tas ir pārspīlēti. Mēs jau sarunas sākumā runājām par budžeta stabilitāti ilgtermiņā, kuras dēļ jāatsakās no kāda šodienas pensionāriem labvēlīgāka lēmuma. Pašreizējās budžeta ilgtermiņa prognozes rāda, ka situācija ir stabila. Bažas gan rada tie cilvēki, kas iemaksas veic no minimālās algas. Diezin vai viņi būs apmierināti ar to pensijas apmēru, ko pie šādām iemaksām garantē pirmais līmenis.Viens no argumentiem, kāpēc cilvēki izvairās no sociālo iemaksu veikšanas pilnā apmērā, ir neuzticēšanās sociālās apdrošināšanas sistēmai. Kurš gan nav dzirdējis frāzi: "Divdesmit gadu laikā, kas man ir līdz pensijai, viss vēl mainīsies desmit reizes."Pēdējo desmit gadu pieredze varbūt arī ir devusi zināmu pamatu cilvēkiem tā uzskatīt. Taču lietas mainās, un arī politiskie lēmumi kļūst izsvērtāki. Mēs nevaram salīdzināt to cilvēku pensiju aprēķināšanu, kuri sociālās apdrošināšanas sistēmā piedalās varbūt tikai pusi darba mūža, ar tiem cilvēkiem, kuri jau no darba gaitu sākuma ir tās dalībnieki. Tās ir principiāli atšķirīgas situācijas, jo cilvēkiem, kas visu darba mūžu ir sistēmā, vairs nebūs kaut kādu pārejas posmu, kas jārisina ar atsevišķiem lēmumiem.Visu interviju lasiet laikraksta Diena trešdienas, 14.oktobra, numurā!