Mazliet negaidīts bija Valsts prezidenta pagrieziens par 180 grādiem un nosolīšanās referendumā par otro valsts valodu piedalīties - Bērziņš savu nevēlēšanos doties pie urnām bija pamatojis tik daudzas reizes, ka viedokļa maiņa izskatījās kā rūpes par savu reitingu, lai ko arī valsts pirmā amatpersona teiktu. Mazliet arī pārsteidza negribīgie un izvairīgie amatpersonu komentāri par Eiropas Komisijas lēmumu apturēt finansējumu Latvijai gandrīz 200 miljonu latu apmērā - mierinājumi «tas ir tehnisks jautājums» īsti nesaskanēja ar tāda nosvērta un laikam taču informēta cilvēka kā parlamenta budžeta komisijas vadītājs Reirs publiski paustajām aizdomām, ka Eiropa «pietur naudu» iekšēju problēmu rezultātā.
Tuvojas pašvaldību vēlēšanas?
Valsts prezidenta aizvadītajā nedēļā paustajā visai nekonkrētajā aicinājumā mainīt un uzlabot valsts pārvaldi Latvijā viens no elementiem bija - vismaz publiskajā telpā tā tas tika traktēts - norāde uz nepieciešamību palielināt pašvaldību tiesības un pienākumus. Jāpiebilst gan, ka arī šobrīd pašvaldību pilnvaras ir gana lielas - ar nosacījumu, ka tās ir finansiāli salīdzinoši spēcīgas vai politiski prasmīgi noenkurotas. Proti, kad drīz pēc šīs Dombrovska valdības apstiprināšanas apjautājos lielo pašvaldību vadītājiem, kā viņi spēs sadzīvot ar jauno ministru, uzrunātie smīnīgi atrauca, ka patiesībā neko daudz jau ministrs viņiem padarīt nevarot. Citiem vārdiem, nav gluži tā, ka pašvaldības ir teju vai neaizsargāti jēriņi nepārdomātu valdības lēmumu priekšā. Savukārt, ja Bērziņa prātā ir daudz cilātā tēma par pašvaldību nodokļu ieņēmumu bāzes palielināšanu, piemēram, dodot tām arī daļu uzņēmumu ieņēmuma nodokļa (UIN), tad, pirms šādi cerēt sagaidīt aplausus no reģioniem, vispirms arī jāreformē t. s. pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonds, jo bez tā spēcīgākajām pašvaldībām liela prieka par šo pretimnākšanu vienalga nebūs. Tā teikt, kāda jēga veicināt uzņēmējdarbību savā teritorijā, ja burkāns - daļa no UIN - ir visai nosacīts: jo vairāk tu nopelni, jo lielāka iespēja, ka tev palūgs padalīties ar citiem. Ja valsts nevar izlīdzināšanas sistēmā piedalīties ar saviem līdzekļiem - un laikam jau vēl kādu laiku nespēs -, tādējādi radot sistēmu, ka pašvaldības - donori - var rēķināties ar konkrētu prom skaitāmo summu (nevis būt atkarīgiem no tā, cik slikti šogad klājas subsidējamiem kolēģiem), steigties ar nodokļu pārdali nevajadzētu. Intriģējošāk, ja Valsts prezidenta teiktā zemteksts ir atbalsts pašvaldību vēlmei iegūt lielāku teikšanu topošā Nacionālā attīstības plāna kontekstā. Proti, ja ministrijas vēlas tradicionāli būt prioritāšu noteicējas un investīciju plūsmu virzītājas (tas smalki saucas - «pēc nozaru principa»), tad nu nākamajā plānošanas periodā pašvaldības vēlas pašas lemt par apmēram trešdaļu no pīrāga. Diskusijas solās būt karstas (savi pamatoti argumenti ir abām pusēm), attiecīgi valsts pirmās amatpersonas atbalsts pašvaldībām ir svarīgs.
Tie paši grābekļi
Lai cik bieži amatpersonas - to skaitā ārvalstu - uzteic Latviju par prasmīgu krīzes pārvarēšanu, brīžiem liekas, ka ir mācības, kuras turpinām neņemt vērā, un turpinām kāpt uz tiem pašiem grābekļiem. Piemēram, ko pagājušajā nedēļā pauda veselības ministre, atbildot uz slimnīcu pārmetumiem par samazinātajām summām līgumos, kādus piedāvā slēgt valsts šogad. Situācija neesot tik dramatiska, jo jūnijā budžeta grozījumu ietvaros slimnīcas saņemšot papildu finansējumu. Veselības ministre Ingrīda Circene nez kāpēc ir pārliecināta, ka grozījumi būs tāpēc, ka būs vairāk, nevis, tieši otrādi, mazāk naudas. Latvijas Banka pieļauj, ka budžeta grozījumi patiešām būs, tikai diemžēl izdevumu samazināšanas virzienā, savukārt ministre, dalot nenomedīta lāča ādu, iespējams, rada ilūzijas savai nozarei. Tas atgādina nekustamo īpašumu burbuļa gadus, kad bija ļaudis, kuri tērēja naudu, paļaujoties, ka par vienu cenu iepirktos dzīvokļus noteikti varēs pēc dažiem mēnešiem pārdot par lielāku...
Otrs piemērs saistīts ar ekonomikas ministra atzinumu pagājušajā nedēļā, ka valsts ieguldītie līdzekļi biodegvielas nozarē neatbilst sagaidītajam rezultātam. Pavļuts šajā gadījumā ir sava priekšgājēja sastrādātā izstrēbējs. Proti, kā atzinis dažs labs mutīgāks uzņēmējs (Latraps vadītājs Edgars Ruža) pašā nozarē: «Valdība pieradināja biodegvielas ražotājus pie pārāk treknām subsīdijām un patlaban tās vēlas atņemt.» Problēma ir tā, ka Pavļuta argumentus, ļoti iespējams, «pārbalsos» ar bēdu stāstiem par zaudētām darbvietām (tas nenoliedzami ir smags jautājums dažās pašvaldībās, kur biodegvielas ražotājs ir liels darba devējs), ja valsts liegs savu finansiālo atbalstu nozarei un status quo principā saglabāsies. Ja valdība kādā laika nogrieznī ir raidījusi nepareizu signālu kādai nozarei (protams, cits jautājums ir nozares pārliecīgā paļaušanās uz solījumiem pat pretēji ekonomiskajam veselajam saprātam), tas nenozīmē, ka mīļā miera vārdā labāk izlikties neredzam kļūdu, tas nenozīmē, ka jāturpina subsidēt kāda nozare tikai tāpēc, ka šodienas bezdarba līmeņa situācijā arī daži simti jaunu darba meklētāju ir nelāga zīme. Tomēr, kā minēts, pastāv liela iespēja (kaut vai partiju sponsoru, kuri darbojas nozarē, ietekmē), ka Pavļuts paliks viens konkrētajā kaujas laukā.
Šonedēļ
Pagājušajā nedēļā uzvirmojušās kaislības ap Latvijas visai straujo un daudziem negaidīto pievienošanos ACTA (viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgums) šonedēļ pārceļas uz Saeimu (Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, 07.02.2012.). Interesanta solās būt arī Budžeta un finanšu komisijas 8. februāra sēde, kurā tiks iztirzāts Latvijas Privātbanku asociācijas un SIA KPMG Baltics veiktais pētījums Nerezidentu noguldījumu ietekme uz Latvijas tautsaimniecību - jautājums gana strīdīgs un nebūt ne triviāli izskatāms. Tikpat būtiska tēma tiks skatīta tajā pašā dienā Tautsaimniecības komisijā, kur deputāti, ministriju un akadēmisko aprindu pārstāvji diskutēs par pētījumu Latvijas lauku telpas attīstība un tās izaicinājumi - līdz šim izskanējusī informācija liecina, ka pētījums dažos jautājumos (piemēram, oficiālajā apgalvojumā, ka laukos dzīvojošie, pametot lauksaimniecību, spēj atrast darbu lauku tūrismā, mājražošanā) ir kā auksta duša.
Jaunu (intelektuāļa?) ampluā šonedēļ iemēģinās Valsts prezidents, rīkojot diskusiju Garīgā dimensija un politika. Nu nebaidās cilvēks no izplūdušām tēmām... Var jau būt, ka par šīm tēmām arī jāorganizē debates visaugstākajā līmenī, tikai būt ļoti svarīgi, lai tās neizvērstos par hronisku «sanācām, parunājām, izšķīrāmies».