Patlaban uzņēmums pārstrādā 80 līdz 100 tonnas piena dienā, kas tiek iepirkts no trim Latvijas kooperatīviem.
"Kvalitāte ir atslēga eksporta tirgu durvīm. Kvalitatīvs piens ir izejviela, par kuru esam gatavi slēgt jaunus ilgtermiņa sadarbības līgumus ar vietējiem piena ražotājiem un garantēt atbilstošu samaksu," sacīja Skudra, neprecizējot uzņēmuma maksāto cenu par iepirkto pienu.
Viņa arī atzina, ka uzņēmumam joprojām ir parādi par iepriekšējā gadā piegādāto pienu, kas tiek atmaksāti atbilstoši grafikam, savukārt par šogad iepirkto pienu samaksa tiek veikta laicīgi.
"Par šogad iepirkto pienu zemnieki samaksu saņem laicīgi, un šogad iekrāto parādu uzņēmumam nav," norādīja Skudra.
Tāpat viņa sacīja, ka iepriekšējās pāris nedēļās Latvijas piens veicis plānotos tehniskos remontdarbus un sagatavojies kārtējai starptautiskai sertifikācijai (BRC), kas ir viens no stingrākajiem brīvprātīgi piemērojamajiem pārtikas nekaitīguma un kvalitātes vadības standartiem pasaulē.
Uzņēmuma produkti tiek eksportēti uz 11 valstīm, tostarp Lietuvu, Igauniju, Ukrainu, Vāciju, Slovākiju, Lielbritāniju, Izraēlu, kā arī tiek pētītas eksporta iespējas uz Tuvajiem Austrumiem, Āfriku un Dienvidāziju. Eksports industriālo produktu jomā veido 98%, savukārt patēriņa produktu jomā - 17%.
Kā ziņots, Latvijas piens lielākajam akcionāram - kooperatīvam Trikāta KS - par pērn iepirkto pienu palicis parādā 3 036 600 eiro, līdz ar to kooperatīvs nav spējis attiecīgi norēķināties ar saviem biedriem, šā gada 6.augustā nonākot līdz maksātnespējai, kā dēļ varētu tikt pārdota kooperatīva 55,63% rūpnīcas kontrolpakete. Lai atmaksātu parādu, rūpnīca kooperatīvam līdztekus jaunam nomaksas grafikam piedāvāja ķīlu pret parādsaistībām - zīmolu Trikāta, kas iekļauts uzņēmuma pamatkapitālā ar nominālvērtību divi miljoni eiro.
Tāpat no šodienas mainīts rūpnīcas padomes sastāvs, no amata atceļot padomes priekšsēdētāja vietnieku Trikātas KS līdzšinējo vadītāju Uldi Krievāru un viņa vietā ar maksātnespējas administratores lēmumu ieceļot bijušo Lietuvas AS Žemaitijos pienas Eksporta daļas vadītāju Rimantu Baneviču, kuram ir zināšanas pārdošanā tieši piensaimniecības nozarē.
Padome turpinās darbu kā līdz šim - piecu cilvēku sastāvā. Priekšsēdētāja amatā darbu turpinās finansists Valdis Siksnis, kā arī pārējie Latvijas piena dalībnieki - kooperatīva Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža, kooperatīva VAKS valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons un kooperatīva Dzēse valdes priekšsēdētājs Māris Petrēvics.