Internet valdes loceklis Juris Līnis pieteikumā norāda, ka šā gada 2.martā VID pieņēma lēmumu, kas paredzēja informācijas pieprasījumu uzņēmumam par atsevišķiem nodokļu maksātājiem, kas ievieto sludinājumus portāla ss.lv sadaļas Transports apakšsadaļā Vieglie auto. Internet vadītājs pieteikumā norāda, ka VID pieprasījusi informāciju nevis par Internet saimniecisko darbību, bet gan par trešajām personām.
Līnis norāda, ka šāds VID informācijas pieprasījums uzliek Internet noteiktu tiesisko pienākumu, kāds uzņēmumam nepastāvēja. Šāds lēmums uzskatāms par nelabvēlīgu administratīvo aktu, jo radīja jaunus pienākumus, kādi līdz šim Internet nepastāvēja.
Šo 2.marta VID lēmumu Internet jau 4.aprīlī pārsūdzēja VID ģenerāldirektorei, apstrīdot to kā nelabvēlīgu administratīvo aktu un lūdza to pilnībā atcelt.
VID ģenerāldirektore 27.aprīlī pieņēma lēmumu, kurā teikts, ka 2.marta lēmums par informācijas pieprasījumu nav uzskatāms par administratīvu aktu, tāpēc netiks atcelts un Internet tas ir jāpilda.
Internet par šo VID ģenerāldirektores lēmumu iesniedza pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā un Administratīvā rajona tiesa 31.maijā ir ierosinājusi lietu par to, vai Internet ir vai nav jāsniedz informācija VID un, ja ir, tad kādā apmērā. Tiesa ierosinājusi administratīvo lietu, taču tā vēl nav sākta skatīt.
Līnis norāda, ka tā, kā Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nams ir ierosinājis administratīvo lietu par VID ģenerāldirektores 27.aprīļa lēmumu, Internet var konstatēt, ka gan 2.marta lēmums, gan 27.aprīļa lēmums ir administratīvais akts, kas izdots administratīvā procesā saskaņā ar Administratīvā procesa likumu.
Līnis vērš uzmanību uz to, ka Administratīvā procesa likums nosaka, ka iesniegums par administratīvā akta apstrīdēšanu aptur tā darbību no dienas, kad iesniegums saņemts iestādē. Savukārt, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 185.panta pirmo daļu - pieteikuma iesniegšana tiesā par administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu aptur administratīvā akta darbību no dienas, kad pieteikums saņemts tiesā.
Tāpēc Līnis uzsver, ka līdz brīdim, kamēr stāsies spēkā galīgais tiesas spriedums šajā lietā, Internet nav pienākuma sniegt informāciju VID, un uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšana jāuzskata par pretlikumīgu.
Līnis arī norāda, ka valstij var nākties maksāt lielas kompensācijas par Internet radītajiem zaudējumiem un kaitējumu reputācijai. Līnis informē, ka Internet jau ir uzsākusi nodarīto tiešo zaudējumu un nodarītā reputācijas kaitējuma aprēķināšanu.
Līnis VID ģenerāldirektorei adresētajā pārsūdzībā arī raksta, ka Internet rīcībā nav tiešu pierādījumu, bet uzņēmums neizslēdz iespēju, ka VID ierēdņu negodprātīgā un neizskaidrojamā rīcība ir cieši saistīta ar Internet konkurentu interešu lobēšanu.
Iesniegumā Cīrulei Līnis lūdz VID ģenerāldirektori nekavējoties un pilnībā atcelt 1.augusta lēmumu par saimnieciskās darbības apturēšanu un izskatīt šo pieteikumu pēc iespējas īsākā laikā.
Savukārt VID aģentūru LETA informēja, ka VID ievāc un analizē interneta vidē publiski pieejamo informāciju. Interneta vietnes administrētāja rīcībā ir plašāks informācijas apjoms par sludinājumu autoriem un sludinājumos reklamētajām precēm un pakalpojumiem, nekā interneta vietnē publiski pieejamā informācija. Šī informācija ir nepieciešama gan pārbaudāmo personu identificēšanai, gan šo personu veikto darbību izvērtēšanai.
VID norāda, ka likuma "Par nodokļiem un nodevām" 15.panta 6.punktā ir teikts - interneta sludinājumu ievietošanas pakalpojuma sniedzējam pēc VID pieprasījuma saņemšanas ir pienākums sniegt tā rīcībā esošo informāciju par nodokļu maksātājiem, kuri, izmantojot interneta sludinājumu ievietošanas pakalpojumus, izvietojuši sludinājumus, un par to izvietotajiem sludinājumiem.
Saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 34.1 panta pirmās daļas 2.punktu VID ir tiesības apturēt nodokļu maksātāja saimniecisko darbību, ja ir konstatēts, ka nodokļu maksātājs ir izvairījies no nodokļu vai nodevu maksāšanas. Atbilstoši likuma "Par nodokļiem un nodevām" 1.panta 14.punktam, izvairīšanās no nodokļu un citu nodevu maksāšanas ir nodokļu administrēšanai un kontrolei nepieciešamās pieprasītās informācijas neiesniegšana.
Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 34.1 panta otrajā daļā noteikts, ka VID piecu darba dienu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētā pārkāpuma konstatācijas rakstveidā brīdina nodokļu maksātāju par saimnieciskās darbības apturēšanu.
Saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 34.1 panta piektajā daļā noteikto VID pieņem lēmumu par nodokļu maksātāja (vai tā struktūrvienības, kurā noticis pārkāpums) saimnieciskās darbības apturēšanu, ja nodokļu maksātājs nav novērsis rakstveida brīdinājumā par nodokļu maksātāja (vai tā struktūrvienības, kurā noticis pārkāpums) saimnieciskās darbības apturēšanu norādītos pārkāpumus.
Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 34.4 pantā ir teikts, ka VID ir tiesības pieņemt lēmumu par domēna vārda atslēgšanu, ja nodokļu maksātājam ir apturēta saimnieciskā darbība saskaņā ar šā likuma 34.1 pantu, ja tīmekļa vietne ir nodokļu maksātāja struktūrvienība.
Savukārt Līnis iesniegumā Cīrulei norāda, ka VID līdz šā gada 1.augustam nebija uzsākusi nevienu nodokļu nomaksas kontroles pasākumu pret Internet, līdz ar to pieprasītā informācija VID ir bijusi nepieciešama citu iespējamo nodokļu maksātāju - trešo personu pārbaudei, bet ne Internet pārbaudei. Tādējādi uz Internet nevar attiecināt likuma "Par nodokļiem un nodevām" 1.panta 14.punktu, jo likumdevēja mērķis saistībā ar VID tiesībām apturēt saimniecisko darbību bija novērst tāda uzņēmuma informācijas nesniegšanu VID, pret kuru tieši ir uzsākti pārbaudes pasākumi.
Kā ziņots, VID nolēmis apturēt Latvijas lielākā sludinājumu portāla ss.lv darbību saistībā ar tā atteikšanos sniegt informāciju par nereģistrētiem auto tirgotājiem. VID apturējis arī ar ss.lv īpašniekiem saistītā uzņēmuma SIA Internet saimniecisko darbību.