Vēsture Dienā: Kā mēs atkal vēlējām

"Toreiz ģimenes galva varēja nobalsot par visu ģimeni, sievas vietā arī," Dienai stāstīja simtgadniece. "Mans pirmais vīrs iejūdza zirgu ratos un brauca uz Bausku balsot. Vēlēšanu iecirknī bijusi liela grāmata, kurā viņš ierakstījis: Jānis Kvetkus Augusta dēls balso ar ģimeni par Kārli Ulmani." 

Ulmanis pirms vēlēšanām bijis arī Brunavā. "Bet viņš tā negāja pa lauku, lapiņas dalīdams un sevi reklamēdams, kā tagad Zīgerists dara. Kārlis Ulmanis atbrauca un aprunājās ar cilvēkiem, izvaicāja viņus. Atceros, toreiz lietus lija. Kāds gribēja viņam pasniegt lietussargu, bet Ulmanis atvairījās: "Nevajaga, nevajaga. Smalks lietiņš vien ira!" Viņš bija kārtīgs zemnieks. Tādiem tagad jātiek Saeimā, tad viss būs labi."

Krievu laikos Anna Šlāgane ticējusi, ka piedzīvos brīvu Latviju. Kad viņai dažs bezcerīgs kaimiņš teicis: "Mēs jau, Annīt, vairs Latvijas valsti nepiedzīvosim," Anna atteikusi, ka mūžīgs tak šis krievu laiks nevar būt. Vaicāta, par ko balsos 5. Saeimas vēlēšanās, simtgadniece teica, ka nav viegli izšķirties: "Daudz labu cilvēku sarakstos atrodami, tikai – katrs citā."  

Latvijas faktu aptauja pāris dienu pirms vēlēšanām rādīja, ka par Latvijas ceļu balsotu 21,6% aptaujāto, par LNNK – 15,4%, par Latvijas Zemnieku savienību – 10%, par Saskaņu Latvijai – atdzimšanu tautsaimniecībai – 7%, par Tēvzemei un brīvībai – 4,3%, par Līdztiesību – 3,5%, par Demokrātiskā centra partiju – 3,4%, par Latvijas Kristīgo demokrātu savienību – 3,3%. Kā zināms, vēlēšanu uzvarētājs Latvijas ceļš ieguva daudz vairāk – 32,41% –, vairāk bija arī Saskaņai… – 12,1%, Līdztiesībai – 5,76% un KDS – 5,01%, bet LNNK dabūja tikai 13,35%. 
   
Tajā pašā vēlēšanu pirmās dienas Dienā vēlēšanas psiholoģiskā aspektā komentēja psihologs Viesturs Reņģe, teikdams, ka visdrīzākais vēlēšanu ieguvums nenoliedzami būs tas, ka mēs beidzot būsim tikuši vaļā no apjukuma sajūtas, kura bija mūs pārņēmusi pēdējo nedēļu laikā. "Šī apjukuma sajūta (ja ielūkojamies sevī dziļāk, pat nedrošības un trauksmes sajūta) ir pilnīgi dabiska. Līdzīgas izjūtas cilvēku pārņem vienmēr, kad no viņa gaida kādu lēmumu jaunā, neskaidrā un neierastā situācijā.

Skaidrs, ka pie mums partijas ir tikai tapšanas stadijā, arī tās, kuras jau dēvē sevi par partijām. Ja mēs mēģinām šos politiskos veidojumus tradicionāli sagrupēt "kreisajos", "labējos" un "centristos", ar pārsteigumu atklājam, ka tas ir gandrīz neiespējami. "Labējie" pilsonības jautājumā izrādās ļoti "kreisi", runājot par tautsaimniecību, un otrādi. Kā pirms pāris gadiem izteicās kāds Maskavas politologs, ja cilvēkam jūk labā un kreisā puse, var rasties aizdomas par šizofrēniju."

Nu, kad 2018. gadā mums jau ir aiz muguras daudzu vēlēšanu un daudzu politiķu staigāšanas pieredze, arī vidējais vēlētājs var noteikt viņu diagnozi, paskatoties, kādas partijas katrs savā politiskajā attīstībā ir mainījis.  

"Viens no psiholoģiskās aizsardzības veidiem ir ironija un sarkasms," klāstīja Reņge: "Mēs pārvēršam priekšā stāvošo biedējošo nenoteiktību par anekdoti un ar iekšēju pārākuma sajūtu pasmejamies par to. Šādu izdevību mums visiem ir sagādājusi Latvijas laime."

Psihologs uzsvēra vēl kādu lietu: "Tas, ka cilvēkam, pretendējot uz vietu parlamentā vai valdībā, viņa personiskās materiālās intereses nedrīkst būt noteicošās, ir pilnīgi skaidrs. Tajā pašā laikā rodas iespaids, ka jautājums par tās vai citas partijas priekšvēlēšanu kampaņas finansēšanas avotu šķiet tikpat netaktisks kā jautājums par sievietes vecumu." 
Nobeigumā cienījamais psihologs rakstīja: "Neesmu pārliecināts, ka šīs vēlēšanas ir tās, kurās mums ir iespēja izdarīt vienīgo pareizo izvēli. Tomēr ceru, ka tās mūs pārliecinās, ka turpmāk nedrīkstam stāvēt malā no politikas, cerot, ka kāds mūsu dzīvi izlems mūsu vietā."

Nu, 2018. gadā Latvijas vēlētājs tomēr cer, ka viņa vietā neērto jautājumu "par sievietes vecumu" partijām uzdos KNAB.