Attīstot cenu salīdzināšanas rīkus, ievērojams ieguvums sagaidāms arī sabiedrībai kopumā, teikts Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā ar sarežģītu nosaukumu Par sākotnējiem rezultātiem un secinājumiem cenu izsekojamībai un monitoringam, un izmaiņām pamata pārtikas preču sarakstā iekļautajām precēm.
Ziņojumā atgādināts, ka 2025. gada 27. maijā tika parakstīts Memorands par pārtikas preču tirdzniecību starp EM, Zemkopības ministriju, Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Pārtikas tirgotāju asociāciju, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju, Latvijas Piensaimnieku centrālo savienību, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi un biedrību Zemnieku saeima. Memoranda ieviešanas ietvaros Saeimā tika pieņemti EM sagatavotie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas noteica tiesisko pienākumu pārtikas preču mazumtirgotājiem sniegt datus Centrālajai statistikas pārvaldei (CSP) – tas attiecas uz tirgotājiem, kuru pēdējā finanšu gada neto apgrozījums pārsniedz 400 miljonus eiro, respektīvi, Maxima Latvija, Rimi Latvia un Lidl Latvija.
Iesniedz regulāri
CSP informē, ka datu iesniegšana pārtikas preču cenu monitoringam – visu trīs pārtikas preču mazumtirgotāju iesniegto datu saturs, iesniegšanas laiks un regularitāte – atbilst Ministru kabineta (MK) noteikumos noteiktajam. Vienlaikus CSP nevērtē datu satura kvalitāti, respektīvi, šobrīd nav informācijas, vai datu pienākums tiek pildīts pilnā apmērā un atbilstošā tehniskā kvalitātē. Dati no pārtikas preču mazumtirgotājiem tiek saņemti regulāri, un visas konstatētās tehniskās problēmas datu plūsmā ir novērstas. Datu apmaiņa notiek automatizēti, tādējādi datu lietotājiem tiek nodoti visi dati, ko pārtikas preču mazumtirgotāji iesniedz CSP. Ir bijuši gadījumi, kad pārtikas preču mazumtirgotāji iesniedz atkārtotus vai kļūdainus datus, un arī šādos gadījumos dati automatizēti tiek nodoti tālāk. Datu saņēmēji par konstatētajām neprecizitātēm no CSP puses tiek informēti nekavējoties pēc datu precizējumu informācijas saņemšanas no pārtikas preču mazumtirgotāja, teikts ziņojumā.
Pašlaik piekļuves tiesības pārtikas preču cenu monitoringa datu saņemšanai ir nodrošinātas kopumā deviņiem datu pieprasītājiem – SIA Lēta Pārtika, PTAC, SIA Proforio, SIA Shufflehound, EM, Strato Media Group, Konkurences padomei, Latvijas Tirgotāju asociācijai un Latvijas Bankai. Interesi par datu saņemšanu no CSP ir izteikusi arī SIA ThinkWork (Cenu Depo), bet datu pieprasījuma pieteikums nav oficiāli saņemts. Taču realitātē ne visi, kuriem dati pienākas, tos arī izmanto – ziņojums atklāj to, ka līdz šāgada 16. janvārim regulāri datus izmantoja SIA Lēta Pārtika, PTAC un Konkurences padome, bet vienreiz tos bija izmantojusi SIA Proforio un Latvijas Banka.
Novecojusi sistēma
Letapartika.lv bija pirmais pārtikas preču cenu salīdzināšanas rīks, kas pieteicās pārtikas preču cenu datu saņemšanai no CSP un savā platformā tos sāka publicēt 2025. gada 11. decembrī. Mājaslapas statistika liecina, ka tā vidēji dienā tiek apmeklēta 600–700 reižu, teikts ziņojumā. Diena novēroja, ka šajā vietnē publicēta detalizēta informācija par EM memorandu, oficiālajām kategorijām un veikalu sadarbību.
Savukārt SIA ThinkWork (Cenu Depo) norādījusi, ka datu saņemšanai no CSP ir pieteikusies, taču, tā kā Cenu Depo izstrāde rada lielākus izdevumus nekā ieņēmumus, datu integrēšana platformā šobrīd vēl nenotiek. Vienlaikus statistika liecina, ka jau 2025. gada augustā, kad MK noteikumi tika apstiprināti, Cenu Depo apmeklējumu skaits bijis 15 843. Diena pārliecinājās, ka vietnē Cenudepo.lv tiek piedāvāts piekļūt reāllaika cenām «no visiem galvenajiem Latvijas veikaliem – Rimi, Maxima, Mego, top!, Mix, Vairumnieks, Velto un citiem».
Informatīvajā ziņojumā atzītas arī problēmas – pārtikas preču cenu salīdzināšanas rīku informācija liecina, ka datu apmaiņas sistēma ar CSP ir novecojusi un var rasties kiberdrošības problēmas, taču pagaidām pašreizējam darbam tas netraucējot. Būtiskākais norādītais izaicinājums ir tas, ka pārtikas preču mazumtirgotāji iesniedz CSP katrs savu nestandartizētu formātu. Dati ir izmantojami, bet gadās, ka datu lauki nav aizpildīti korekti vai arī ir tukši, tātad iesniegta nepilnīga informācija.
Cenu salīdzināšanas rīku iesniegtā informācija liecina, ka pieejamā informācija atvieglo darbu, jo viss notiek automātiski. Pirms tam cenu salīdzināšanas rīki datus par pārtikas cenām ieguva no pašiem tirgotājiem. Šāda centralizēta datubāze ir ne tikai uzticams datu avots, bet arī paredzams datu iegūšanas veids, jo datu sniegšanas kārtība ir atrunāta MK noteikumos. Cenu salīdzināšanas rīkiem piekļuve šādiem datiem ļauj attīstīt savas platformas un sniegt patērētājiem vēl vairāk dažādas funkcijas. Papildus jau iepriekš minētajam plānots izveidot atvieglotu režīmu vecākās paaudzes cilvēkiem, nodrošināt lietotājiem caurspīdīgu tirgu un tā analīzes, kā arī nodrošināt cenas pēc veikala tipa un adreses.
Bija vai nebija?
Ziņojumā apgalvots, ka līdz 2025. gada 1. decembrim SIA Maxima Latvija un SIA Lidl Latvija nebija savu internetveikalu un attiecīgi to pārtikas cenas nebija atrodamas tīmekļvietnēs. Tomēr kopš 2025. gada decembra mazumtirgotāji noteiktu pārtikas preču grupu pārtikas cenu datus sniedz CSP, tātad cenu salīdzināšanas rīki, iegūstot piekļuvi šiem datiem, šīs cenas varēja iekļaut savās platformās.
Diena vērsās pie SIA Maxima Latvija komunikācijas vadītājas Lienes DupatesUgules ar lūgumu skaidrot, vai ziņojumā norādītā situācija atspoguļota pareizi. «Lai nodrošinātu e-komerciju pārtikas segmentā, Maxima Latvija cieši sadarbojas ar saistīto uzņēmumu SIA Patrika (Barbora.lv), kas kā atsevišķs uzņēmums nodrošina pārtikas un ikdienas preču tirdzniecību internetā ar piegādi Rīgā un Pierīgā. Barbora.lv saviem klientiem piedāvā Maxima veikalu sortimentu, ko patstāvīgi izvēlas no plašā Maxima veikalu produktu klāsta,» skaidro L. Dupate-Ugule.
Marta sākumā PTAC nāca klajā ar atgādinājumu, ka pārtikas preču cenu salīdzināšanas rīki ir būtisks atbalsts ikdienas iepirkšanās procesā, īpaši laikā, kad pārtikas cenas turpina pieaugt. «Cenu salīdzināšanas rīki aptver atšķirīgu tirgotāju loku, tāpēc arī var atšķirties sortiments precēm, kurām atspoguļo cenas. Izmantojot šos rīkus, patērētājiem jāpārliecinās par norādītās cenas derīguma termiņu un jāpievērš uzmanība tam, vai informācija tiek regulāri atjaunināta,» norādīja PTAC Patērētāju atbalsta, sabiedrības informēšanas un komunikāciju daļas vadītāja Sanita Gertmane.