Lai uzlabotu situāciju, Veselības ministrija (VM) sākusi kārtējo izglītojošo kampaņu, viens no nākamajiem soļiem ir vēl vairāk samazināt iespēju bērniem skolās iegādāties dažādus našķus.
Viens no pēdējiem infarkta gadījumiem, ar ko saskārusies Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Medicīniskās kvalifikācijas un mācību centra vadītāja Dzintra Jakubaņeca, beidzies bez nopietnām sekām. Kādam vīrietim sākušies dzīvībai bīstami sirds ritma traucējumi, bet mediķi izsaukti laikus un dzīvība izglābta. Šis gadījums gan atspoguļojot pēdējā laika tendenci - cilvēki aizvien labāk ir informēti par infarkta un insulta pazīmēm, tāpēc mediķi tiek izsaukti bez vilcināšanās, Dienai norādīja Jakubaņeca. Tas arī ir galvenais priekšnosacījums - izsaukt palīdzību tiklīdz sākušies pirmie simptomi, jo cilvēkam nereti palīdzēt var vien pirmajās minūtēs vai stundās.
Lai gan ierasti vairāk tiek runāts par infarktu, tomēr, pēc speciālistu domām, vienlīdz svarīgi ir mācēt atpazīt arī insultu. Dz. Jakubaņeca paskaidroja, ka infarkta pazīmes ir pēkšņas un stipras sāpes aiz krūšu kaula, vājums, sirdsklauves, elpas trūkums, slikta dūša un trauksmes sajūta. Šis pazīmes pamanīt var pats cilvēks. Citādi ir ar insultu - te palīdzība nepieciešama no līdzcilvēkiem. Insulta pazīmes ir stipras galvas sāpes, runas traucējumi, kustību un spēka zudums ekstremitātēs, tāpēc cilvēkiem blakus ir jāspēj novērtēt, vai saslimušais spēj atsmaidīt, saprotami izteikt domas un kustēties. Arī Latvijas Kardiologu biedrības prezidents Andrejs Ērglis Dienai uzsvēra, ka insults ir cieši saistīts ar kardioloģiju, tāpēc par to nedrīkst aizmirst. Viņš gan arī atzīmēja, ka situācija Latvijā ir nedaudz labāka, nekā tiek uzskatīts. Piemēram, veicot nāves cēloņu auditu, konstatēts, ka mirstība no sirds un asinsvadu slimībām ir apmēram 46% gadījumu, nevis 55%, kā tiek uzskatīts. Tomēr problēmu tas nemazina, joprojām šis ir galvenais nāves cēlonis Latvijā.
Paaugstināts holesterīna līmenis asinīs, mazkustīgs dzīvesveids, nesabalansēts uzturs un aptaukošanās ir vieni no galvenajiem riska faktoriem.
Visu Annas Bērziņas rakstu lasiet otrdienas avīzē Diena!