Vairāk pelna, vairāk maksā
1. Viedokļu apmaiņa par nākamā gada valsts budžetu un līdz ar to arī par jaunumiem nodokļu jomā nav nekas unikāls, tomēr tieši 2015. gada otrajā pusē pieņemtais politiķu lēmums nodokļu sistēmu pavērsa uz to, ka nodokļos vairāk maksās tie, kuri nopelna vairāk, bet mazāk maksās tie, kuru ienākumi ir niecīgāki. Tiesa gan, nav pieņemts lēmums par progresīvā ienākuma nodokļa ieviešanu, tomēr no 2016. gada tiks ieviests diferencētais neapliekamais minimums. Runas par to, ka nodokļu sistēmā jāievieš princips - "Kas vairāk nopelna, tas vairāk maksā nodokļos" -, skanēja jau ilgāku laiku, un Dienai politiķi to akcentēja jau pirms vairākiem gadiem. Tomēr tieši 2015. gads bija pirmais, kad pieņemts reāls lēmums, un, kā Dienai uzsvēra Laimdotas Straujumas vadītās, bet nu jau demisionējošās valdības finanšu ministrs Jānis Reirs, Latvijā līdz šim bija regresīvā nodokļu sistēma, bet līdz ar 2016. gada valsts budžetu sperts solis nodokļu sistēmas progresivitātes virzienā.
Mazais bizness vētras epicentrā
2. Šogad saasinājās strīdi par mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmu, liekot Latvijas politiķiem, ekonomikas analītiķiem un kopumā sabiedrībai definēt attieksmi pret mazo biznesu. Atklājās visai pretrunīgi redzējumi. Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola uzsvēra, ka tieši iespēja veidot biznesu MUN režīmā daudzus iedzīvotājus glābj no bezdarba un līdz ar to glābj valsti un pašvaldības no sociālo pabalstu prasītāju un aizbraucēju skaita pieauguma. "Valdība iedomājas, ka vajag vairāk naudas valsts budžetam, un maina nodokļu sistēmu kā zeķes. Tad, kad valdībā bija diskusija par MUN režīma ierobežošanu un nodokļa likmes palielināšanu, es asi cīnījos pret to, jo redzu, ka mikrouzņēmumos nodarbināti cilvēki, kuri ilgstoši bijuši bezdarbnieki. Zinu arī tādus gadījumus, kad cilvēkiem tieši iespēja veidot mikrouzņēmumu palīdzējusi pieņemt lēmumu sākt biznesu. Ja nebūtu MUN režīma, šie cilvēki neuzdrošinātos nodarboties ar uzņēmējdarbību," Dienai sacīja Reizniece-Ozola. Ministrei piebalsoja arī respektablās uzņēmēju organizācijas - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) - vadība. Savukārt Reirs norādīja, ka MUN režīms nereti tiek izmantots nodokļu optimizēšanai, jo daudzi uzņēmumi savus darbiniekus piespieduši no darba ņēmējiem kļūt par mikrouzņēmējiem un darba līgumus aizstājuši, piemēram, ar tā dēvētajiem uzņēmuma līgumiem. Pa vidu šai viedokļu sadursmei ievijās arī visai atšķirīgie ekonomikas analītiķu viedokļi - gan skeptiska attieksme pret mazā biznesa lomu Latvijas ekonomikā, gan pārliecība, ka, pēc iespējas lielākam cilvēku skaitam pievēršoties uzņēmējdarbībai, reālāks kļūst labklājības pieaugums. Gada beigās radās iespaids, ka vismaz vārdos panākts kompromiss un ka abas pretēji domājošās ministrijas, proti, Ekonomikas ministrija (EM) un Finanšu ministrija (FM), kopīgiem spēkiem veidos jaunu normatīvo regulējumu biznesa sācējiem un mazajiem uzņēmējiem.
Uz gāzes tirgus atvēršanu
3. Decembra vidū Saeima otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā, kas definē dabasgāzes tirgus atvēršanas principus un a/s Latvijas gāze (LG) sadalīšanas nosacījumus. Likumprojekts nosaka, ka līdz 2017. gada 3. aprīlim LG ir pienākums izveidot divus juridiski neatkarīgus uzņēmumus. Viens no uzņēmumiem pildīs pārvades sistēmas operatora un uzglabāšanas sistēmas operatora pienākumus, otrs īstenos dabasgāzes sadales sistēmas operatora un tirgotāja funkcijas. Saeimai par likumprojektu vēl jālemj trešajā, galīgajā lasījumā. Jāatgādina, ka LG lielākie akcionāri ir Vācijas uzņēmums E. ON Ruhrgas International GmbH (47,2% akciju), Krievijas kompānija Gazprom (34% akciju) un SIA Itera Latvija (16% akciju). Jau šogad pārmaiņas notika LG vadībā - ilggadējo uzņēmuma šefu Adrianu Dāvi valdes priekšsēdētāja amatā nomainīja bijušais Ministru prezidents Aigars Kalvītis. LETA, atsaucoties uz TV3, decembrī vēstīja, ka LG sākuši strādāt arī ekspolitiķi Vinets Veldre un Jānis Straume. Iedzīvotājus tikmēr uztrauca tas, vai pēc tirgus atvēršanas par gāzi nebūs jāmaksā vairāk, jo pēc elektrības tirgus atvēršanas izrādījās, ka daudzām mājsaimniecībām elektrība izmaksā dārgāk. D. Reizniece-Ozola Dienai apgalvoja, ka šoreiz tā nenotiks, jo: "Gāzes tirgus atvēršana ir būtisks nosacījums, lai mēs gāzes cenas samazinātu un lai tirgū nodrošinātu reālu konkurenci." Savukārt LG valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis Dienai sacīja: "Tas, kas notiks ar cenu, jāstāsta politiķiem, jo viņi veic politiskas un strukturālas pārmaiņas gāzes tirgū. Es kā LG vadītājs nevaru garantēt neko, jo situāciju ietekmēs tirgus un tie cenu līmeņi, kas konkrētajā brīdī būs tirgū."†Jau pirms tirgus atvēršanas - 2016. gada pirmajā pusgadā - dabasgāzes cenas būs nedaudz zemākas nekā šogad, izklāstīja SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis un norādīja: "Pašreizējās zemās naftas cenas ļauj prognozēt, ka dabasgāzes tarifu samazinājums gaidāms arī 2016. gada otrajā pusgadā."
Ministra demisija un investors
4. Jautājums par to, kam kļūt par Latvijas nacionālās aiviokompānijas airBaltic investoru, izrādījās liktenīgs satiksmes ministram Anrijam Matīsam. Valsts pārvaldē un politikā pieredzējušajam Matīsam nācās zaudēt premjerministres Laimdotas Straujumas uzticību un demisionēt. Dienai bijušais satiksmes ministrs situāciju raksturoja šādi: "Zināmā mērā var teikt, ka esmu iegāzts gan no pašas ministrijas valsts sekretāra puses, ganairBaltic padomes un valdes puses." Matīss arī bilda, ka nav izpratis, kāpēc zaudējis ministra amatu: "Es joprojām tā visa jēgu nesaprotu." Saistībā ar airBaltic samezglojumu piedzīvoja arī valdības attiecības ar plaši pazīstamo finanšu konsultācijas uzņēmumu Prudentia. Finanšu investora lomā airBaltic sāgā iesaistījās Vācijas investors Ralfs Dīters Montāgs-Germess, bet pavisam nesen uz skatuves parādījās a/s Ventbunkers, kas arī piedāvāja veikt investīcijas aviokompānijā, turklāt, kā vēsta LETA, kaut vai paralēli Montāga-Girmesa ieguldījumam.
Kur paliks bēgļi
5. Šis gads Latvijas sabiedrībā bija pirmais, kad plaši tika runāts par migrantu, bēgļu un patvēruma meklētāju uzņemšanu. ES vadošo politiķu iecere daudzos ieceļotāju simtus, kuri neatlaidīgi tiecas uz Eiropu, sadalīt pa dalībvalstīm, to vidū arī Latviju, mūsu valsts sabiedrībā sacēla emociju vētru un lika skanēt asiem, diametrāli pretējiem viedokļiem. Par potenciālo atbraucēju nākotni Latvijā izkristalizējās uzskats, ko visai tieši formulēja Reizniece-Ozola: "Liela daļa bēgļu, kuri Latvijā ieradīsies, ilgi te neuzturēsies, bet izmantos Latviju kā platformu, lai dotos, piemēram, uz Ziemeļvalstīm, kur ir daudz labāks sociālais nodrošinājums un augstāka dzīves kvalitāte nekā mūsu valstī." Savukārt LTRK aptauja parādīja, ka Latvijā 28,2% uzņēmēju būtu gatavi atbraucējus nodarbināt savos uzņēmumos, bet 71,8% pret ieceļotāju nodarbināšanu ir skeptiski noskaņoti. 23,1% aptaujāto uzņēmēju uzskata, ka migranti varētu pozitīvi ietekmēt Latvijas ekonomiku un darbaspēka tirgu, taču problēmas varot rasties, ja atbraucēji nezinās vismaz vienu no valodām, kādā runā vairākums iedzīvotāju mūsu valstī.
Eksports priecē
6. Konflikts Ukrainā, ar to saistīto rietumvalstu un Krievijas savstarpējo sankciju radītais satraukums un it īpaši Krievijas pērn augustā ieviestais embargo daudzām ES pārtikas precēm satricināja uzņēmēju pozīcijas eksporta tirgos un lika apsvērt visai pesimistiskus scenārijus. Tomēr uzņēmumiem izdevās godam tik galā ar grūtībām un smagu kritumu eksports nepiedzīvoja, tieši pretēji, pat nedaudz auga - šā gada deviņos mēnešos - par 2%, bet desmit mēnešos - par 1%, rāda FM dati. Savukārt EM informācija liecina, ka šā gada desmit mēnešos "uz lielāko Latvijas eksporta tirgu - ES valstīm- eksports pieauga par 2,8%, uz NVS valstīm samazinājās par 20,3%, bet uz pārējām valstīm eksports pieauga par 15%".
Algas kāpj, pirkumi seko
7. Tā kā nestabilā ģeopolitiskā situācija šogad Latvijas ekonomiku krīzē neiegrūda, tad nepiepildījās arī drūmie pieļāvumi par strauju bezdarba kāpumu un vēl jo straujāku algu mazināšanos. Šā gada trešajā ceturksnī bruto darba samaksa bija 829 eiro. Lai arī darba samaksa Latvijā ievērojami atpalika no darba samaksas Igaunijā, kur tā bija 1045 eiro, tomēr, salīdzinot ar trešo ceturksni pērn, Latvijā vidējā bruto alga bija palielinājusies par 7,3%, rāda Centrālās statistikas pārvaldes dati. Ņemot vērā niecīgo cenu kāpumu, iedzīvotāji nevilcinājās tērēties veikalos, ļaujot ekonomikas analītiķiem uzsvērt, ka tautsaimniecību balsta privātais patēriņš. Iespējams, iedzīvotāju tieksmi aizrautīgi iepirkties sekmēja divi ar banku sektoru saistīti faktori. Pirmkārt, joprojām nav zudusi 2009. gada finanšu krīzes radītā piesardzība attiecībā uz apjomīgiem kredītiem, turklāt piesardzību izjūt gan potenciālie kredītņēmēji, gan potenciālie kredītdevēji, jo labi atceras pirmskrīzes "kredītu ballītei" sekojošās grūtības. Otrkārt, banku piedāvātās noguldījumu procentu likmes ir tik zemas, ka pat tos iedzīvotājus, kuri var atļauties veidot uzkrājumus, nemotivē fanātiski krāt naudu, - vismaz ne lielākos apjomos, kā nepieciešams psiholoģiskas finansiālās drošības izjūtas radīšanai.
Darba tirgus pretrunas
8. Lai arī 2015. gads darba tirgū nenesa radikālus pavērsienus, tomēr aizvien asāk iezīmējās atšķirības starp darba devēju un darba meklētāju vēlmēm, apliecinot, ka beidzot jāatvadās no pieņēmuma, ka bezdarbnieki harmoniski aizpildīs vakances. Reģistrētā bezdarba līmenis novembra beigās atbilstoši Nodarbinātības valsts aģentūras datiem bija 8,4%, un reģistrēti bija 79 153 bezdarbnieki. Savukārt vairāku nozaru, it īpaši informāciju tehnoloģiju jomas, uzņēmēji aizvien uzstājīgāk norādīja, ka speciālistu trūkums jau sasniedzis tādus mērogus, ka traucē biznesa izaugsmei. Jau 2015. gadā redzams, ka "2020. gadā mūsu ekonomikā trūks 16 000 tehniski kvalificētu speciālistu", Dienai atzina Reizniece-Ozola. Šogad arī tika uzsvērts, ka tiek gaidīta izglītības sistēmas mērķtiecīgāka iesaistīšanās tieši nepieciešamo speciālistu sagatavošanā.
Piensaimniecību raibā dzīve
9. Šis gads nāca ar pavērsienu piensaimniecības nozarē, jo ES tika atcelta piena kvotu sistēma. Latvijas piensaimnieki prognozējuši, ka līdz ar kvotu atcelšanas ražotājiem paveras labas perspektīvas pasaules tirgos, tomēr vienlaikus jārēķinās ar piena cenas kritumu, vēsta LETA. Latvijas mērogā nozares stabilitāti satricināja kooperatīva Trikāta KS finansiālās grūtības un ar šo kooperatīvu saistītās piena pārstrādes rūpnīcas Latvijas piens sarežģītā situācija - izrādījās, ka veiksmes stāsts ir stipri idealizēts un realitāte nemaz nav tik rožaina.
Dzelzceļš tuvojas
10. Latvija šogad pamazām aprada ar domu par tā dēvētā Eiropas standarta jeb 1435 milimetru sliežu platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica būvniecību. Plānots, ka jaunā dzelzceļa līnija Rīgu savienos ar Tallinu un Kauņu, no Kauņas tālāk vedīs uz Varšavu un no Polijas galvaspilsētas uz Berlīni. Rudenī mūsu valstī noritēja Rail Baltica ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma sabiedriskā apspriešana pašvaldībās, kuru dzīvi mainīs jaunais dzelzceļš. Šo pašvaldību vidū ir Rīga, Salacgrīvas novads, Bauskas novads un vēl vairāk nekā desmit citu pašvaldību. Rail Baltica projekta pirmajā kārtā Latvijai ES piešķīrusi 238 miljonus eiro, kas paredzēti galvenokārt, lai izbūvētu dzelzceļa posmu no mūsu valsts galvaspilsētas Centrālās stacijas līdz starptautiskajai lidostai Rīga.
*Rakstā izmantoti aģentūras LETA dati