Šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē Ķīlis deputātus un augstskolu pārstāvjus iepazīstināja ar savu piedāvāto augstākās izglītības finansēšanas modeli, kas paredz, ka valsts visiem jauniešiem, kuri vēlēsies studēt, piešķirs studiju kredītus, kurus viņi atmaksās pēc darba gaitu sākšanas atbilstoši saviem ienākumiem un kas darbosies līdzīgi kā progresīvais nodoklis.
Ķīlis stāstīja, ka naudu finansēšanas modeļa ieviešanai valsts aizņemsies ārējos tirgos un sākotnēji būtu nepieciešami aptuveni 450 miljoni lati, lai Valsts studiju kreditēšanas fonds varētu sākt darbību.
"Ja augstskolas absolventa alga ir mazāka par vidējo algu vai ja darbinieks zaudējis darba vietu, tad no viņa netiek iekasēta studiju kredīta atmaksas summa, izmaiņas procentu likmē neietekmē atmaksas summu, bet ietekmē atmaksas termiņu. Atšķirībā no progresīvā nodokļa, līdzko kredīta pamatsumma un procenti ir atmaksāti, maksājumi vairs nav jāveic. Darbiniekam, aizejot pensijā, neatmaksātā kredīta pamatsumma un procenti tiek automātiski piedoti," skaidroja Ķīlis.
Viņš uzskata, ka piedāvātais augstākās izglītības finansēšanas modelis būtiski uzlabos motivāciju gan studentiem, gan augstskolām. Turklāt nepastāv maksātnespējas risks, kas jauniešus neatturēs no kredīta ņemšanas. Ķīlis skaidroja, ka piedāvātā sistēma būtībā ir "absolventu nodokļa" un progresīvā nodokļa hibrīds.
Runājot par to, kādēļ Valsts studiju kreditēšanas fonda mācību maksas aizdevums labāks par pašreizējo bankas kredītu ar valsts galvojumu, Ķīlis norādīja, ka kredīts tiek atdots bankai un nes peļņu tās akcionāriem, savukārt atmaksātais studiju kredīts fondam ir nauda, ka atgriežas atpakaļ pie nodokļu maksātāja. Bankas izsniegtais kredīts ir klasisks aizdevums, bet fonda izsniegtais - vairāk investīcija, jo nauda visu laiku cirkulē ekonomikā un pieder nodokļu maksātājiem.
"Bankas nekad nevarēs izsniegt aizdevumu ar 0 vai minimālu procentu likmi, nevarēs piemērot elastīgus atmaksas sākšanas nosacījumus, nepieļaus ilgstošu kredīta nemaksāšanu un nekad kredītus nedzēsīs. Savukārt fonda aizdevumu varēs sākt atdot tikai no noteikta ienākumu līmeņa un tikai par to daļu, kas ir virs vidējās algas. Lai saņemtu aizdevumu, nebūs jāiet uz banku, nebūs jānodrošinās ar galvojumu. Katrs sekmīgais students automātiski kvalificēsies šim aizdevumam. Slimības vai bezdarba gadījumā, kad krītas ienākumi, kredīts uz laiku netiek maksāts. Atmaksa atsākas tikai tad, kad atkal sasniegti regulāri ienākumi. Ja 25 gadu laikā nav bijis iespējams aizdevumu atdot, tas tiek norakstīts. Šāds studiju kredīts neierobežotu iespējas saņemt citus aizdevumus citiem mērķiem, jo attiecas uz ienākumu līmeni, ne saistībām," stāstīja Ķīlis.
Augstskolu pārstāvji un deputāti uzsvēra, ka Latvija nedzīvo izolēti un arī Eiropas Savienības darba tirgus ir atvērts, tādēļ jaunieši izvēlēsies studēt tuvajās kaimiņvalstīs, kur augstākā izglītība ir bez maksas, nevis uzņemsies parādsaistības, jo jauniem cilvēkiem ir jādomā par ģimeņu veidošanu, bērnu radīšanu un skološanu.
Banku augstskolas prorektore Velta Vikmane bija neizpratnē, kādēļ Ķīlis Latvijai ir izvēlējies ilgstošu labklājības valstu finansēšanas modeli, ja šeit lielākajai daļai iedzīvotāju jau ir lielas kredītsaistības, kas jauniešus atturēs ņemt jaunus kredītus.
Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors, docents Andris Teikmanis aicināja iepazīties ar šī gada 28.septembrī publiskoto dokumentu In Defendence of Public Higher Education (Par publiskās augstākās izglītības aizstāvēšanu), kuru parakstījuši vairāki simti angļu akadēmiķu un kurā norādīts uz tiem draudiem, kas ir šādam finansēšanas modelim.
"Tas, ka augstākā izglītība netiek finansēta no valsts budžeta, ir īslaicīgs un mānīgs iespaids, taču ilgtermiņā tā palielinās valsts parādu, turklāt, mainoties ekonomiskajai situācijai, palielinās riski, un milzīga naudas masa, kas aptuveni 25 gadus ir jāapkalpo un ir jārēķinās, ka no valsts budžeta nāksies atgriezt aptuveni 20% zaudējumu un valstij ekonomiska ieguvuma no šīs sistēmas ieviešanas nav," teica Teikmanis.
"Atsaucoties uz plašajiem nemieriem šī gada augustā, Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerūns norādījis, ka tas liecina par morāles līmeņa pazemināšanos valstī. Akadēmiķi uzskata, ka šī finansēšanas sistēma vēl vairāk apdraudēs morāles līmeni. Izbeigsies gadu simtiem iedibinātais princips, ka vecākā paaudze maksā par jaunākās paaudzes izglītību un labklājību, kā dēļ pieaugs egoisms sabiedrībā un palielināsies plaisa starp paaudzēm," teica Teikmanis, aicinot domāt arī par piedāvātā modeļa morālajiem aspektiem.
Arī Ķīlis apstiprināja, ka šī modeļa ieviešana palielinās valsts ārējā parādā apjomu un pieaugs ārējā parādā izmaksas, taču Latvijas situācijā tie ir tikai daži miljoni latu.
Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra teica, ka esošā augstākās izglītības finansēšanas sistēma tiek izmantota daudzās pasaules valstīs un tā ir zināmā mērā taisnīga, jo tā respektē gan studiju programmu sarežģītību, izmaksas, studiju līmeni un to, cik studentu attiecīgajā jomā studē. "Esošajai sistēmai trūkst naudas attīstībai. Izglītības ministrija ir sagatavojusi finansēšanas modeli, kas ir saistīts ar kvalitātes kritērijiem, un to ir atbalstījusi arī Reformu vadības grupa. Vēl būtu nepieciešams ieviest nodokļu atlaides uzņēmējiem, lai viņi varētu novirzīt finansējumu augstākajai izglītībai," ieteica Vētra.
Augstskolu pārstāvji norādīja, ka valsts budžeta vietu aizstāšana ar valsts kredītiem neveicinātu jauniešu izvēli par labu salīdzinoši dārgākām studiju programmām un palielinātu valsts ārējo parādu. Ķīlis argumentēja, ka šāda pieeja veicinātu individuālo atbildību par saviem lēmumiem un visiem studēt gribētājiem nodrošinātu vienādas iespējas neatkarīgi no ģimenes materiālā stāvokļa.
Lai piedāvātais modelis veiksmīgi īstenotos, ir vairāki nosacījumi, piemēram, jāpieaug Valsts ieņēmumu dienesta kapacitātei cīnīties ar aplokšņu algām, norādīja komisijas deputāts Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK).
Komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete (V) pauda nostāju, ka tā vietā, lai atteiktos no budžeta vietām, valstij būtu jāvirzās uz bezmaksas augstāko izglītību, kā tas ir ne vienā vien Eiropas Savienības valstī.