Aptaujas dati rāda, ka par noteicošo faktoru mācību vietas labiekārtošanā uzskatāms bērnu skaits ģimenē, kā arī ienākumu līmenis vienai personai un mājsaimniecībai kopumā – ģimenes ar augstākiem ienākumiem un vairākiem bērniem biežāk ierīkojušas skolēniem speciālu mācību vietu.
Lielākajai daļai jeb 74% respondentu, kuru dzīvesvietā ir ierīkota atsevišķa vieta mācībām ar rakstāmgaldu, ģimenē aug trīs bērni skolas vecumā. Turpretim ģimenēs ar vienu skolas vecuma bērnu – 60% ir savs rakstāmgalds. Pie kopēja rakstāmgalda visbiežāk mācās ģimenēs ar četriem bērniem, taču ģimenēs kurās ir viens vai divi bērni, pie kopēja galda mācās reti – 6% gadījumu. Tādās vietās kā dīvāns un gulta visbiežāk jeb 6% gadījumu mācās ģimenēs, kurās ir divi bērni.
Aptaujāto ar augstu ienākumu līmeni (virs 1500 eiro mēnesī) bērni katrs pie sava rakstāmgalda mācās 41% gadījumu, taču personām ar zemāku ienākumu līmeni bērni katrs pie sava rakstāmgalda mācās vien 17% gadījumu. Līdz ar to var secināt, ka mācību vietas iekārtošanā loma ir arī ienākumu līmenim, no kā visbiežāk ir atkarīga arī dzīvojamā platība un labiekārtošanas iespējas.
"Lai mācīšanās mājās norisinātos tikpat efektīvi kā skolas telpās, videi, kurā tās notiek, ir jābūt atbilstoši iekārtotai. Tāpēc vecāku atbalsts nepieciešams kā jaunāko klašu skolēniem, tā pusaudžiem. Ergonomikas prasībām atbilstošas mēbeles ievērojami ietekmē skolēna pašsajūtu un, protams, stājas veidošanos," situāciju, kad bērniem jau ilgstoši daudz nācies mācīties ārpus skolas, vērtē Mēness aptieka eksperte, Veselības centru apvienības fizikālās medicīnas un rehabilitācijas ārste Guna Vītoliņa.
Speciālistu padomi pārdomātai un ergonomiskai mācību videi skolēnam:
- Bērnam (pusaudzim), ja vien tas ir iespējams, vēlams nodrošināt atsevišķu istabu.
- Svarīgs ir piemērots rakstāmgalds un ērts krēsls, kā arī pareizs dabīgais apgaismojums un pietiekami spoža galda lampa.
- Mācību vieta jāiekārto tā, lai kājas balstītos pret grīdu, mugura nebūtu salīkusi un rokas var saliekt elkoņos 45 grādu leņķī.
- Jāraugās, lai bērns sēžot neliek kājas zem dibena – tā veidojas šķība mugura un nepareiza stāja.
- Jāseko darba un atpūtas režīmam, nepieļaujot ilgstošu sēdēšanu.
Norstat veiktajā iedzīvotāju aptaujā piedalījās 1001 Latvijas iedzīvotājs vecumā no 18 līdz 74 gadiem.