Kā aģentūrai LETA skaidroja VARAM valsts sekretāre Alda Ozola, sākotnēji izstrādātie grozījumi paredzēja daļēji risināt situāciju arī Rīgas pilsētā pēc ārkārtējas situācijas regulējuma beigām, taču tā kā dokumenta virzība nebija tik ātra kā iecerēts, tagad izmaiņas Rīgas situāciju neatrisinās, jo tās vēl ir jāpieņem Saeimai, ko līdz 11.decembrim nav iespējams paspēt izdarīt.
Tāpat grozījumi neparedz iespēju, ka iedzīvotājiem pēc sarunu procedūras veikšanas nebūtu jāpārslēdz līgumi ar pagaidu atkritumu apsaimniekotājiem, un arī šo nosacījumu Rīgas dome nepagūtu izpildīt.
"Šīs izmaiņas izstrādājām jau septembrī un gribējām pieņemt savlaicīgi, taču dokumentu ceļš nebija tik ātrs kā vēlējāmies. Tomēr grozījumi joprojām ir aktuāli, jo to mērķis ir noteikt veidu, kā risināt situāciju, ja kas tamlīdzīgs gadītos citās pašvaldībās," sacīja Ozola.
Arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) valdības sēdē norādīja, ka grozījumi ieviesīs plašāku regulējumu, kā rīkoties, ja Rīgai līdzīgi precedenti atgadītos citās vietvarās.
Pēc valdības sēdes Pūce preses konferencē medijiem pastāstīja, ka jau nākamajā valdības sēdē, 3.decembrī, viņš, visticamāk, lūgs skatīt VARAM izstrādāto plānu, kā nodrošināt, ka rīdziniekiem arī pēc ārkārtējas situācijas regulējuma beigām tiktu nodrošināta atkritumu izvešana.
"Sākotnēji cerējām, ka ar grozījumiem atrisināsim arī Rīgas situāciju, jo plānojām, ka dome noteiktajā laikā veiks atbilstošās procedūras un atradīs jaunus atkritumu apsaimniekošanas operatorus, taču skaidrs, ka viņi to, visticamāk, nepaspēs. Tādēļ jau nākamnedēļ gatavosim izskatīšanai valdībā savu redzējumu, kā nodrošināt, ka rīdziniekiem ir pakalpojuma nepārtrauktība," sacīja ministrs, norādot, ka konkrētu ministrijas plānu atklāt vēl nevar, jo tas vēl ekspertu līmenī tiekot izstrādāts.
Vienlaikus ministrs jau aizvadītajā nedēļā informēja, ka, ja dome līdz 11.decembrim risinājumu neradīs, viņš rosinās tās atlaišanu.
Likumprojekta anotācijā ministrija skaidro, ka esošais Atkritumu apsaimniekošanas likums neparedz regulējumu pēc ārkārtējas situācijas beigām, kad līgums ar esošo atkritumu apsaimniekotāju ir beidzies, bet jauns līgums nav stājies spēkā.
Līdz ar to nepieciešams likumu papildināt, nosakot precīzi pašvaldības pienākumus, tiesības un veicamās darbības.
VARAM piedāvā noteikt, - ja pašvaldība pēc līguma termiņa beigām nav noslēgusi līgumu ar jaunu atkritumu apsaimniekotāju, tā var turpināt noslēgto līgumu ar līdzšinējo operatoru līdz tiek noslēgs jauns līgums, bet ne ilgāk par sešiem mēnešiem pēc līguma termiņa beigām.
Ja atkritumu apsaimniekotājs nevēlas vai nevar nodrošināt noslēgtā līguma turpināšanu, pašvaldībai ir pienākums veikt sarunu procedūru un izvēlēties pagaidu operatoru, līdz tiek atrasts jauns sadarbības partneris.
Grozījumi arī nosaka, ka atkritumu radītājiem un valdītājiem līdz ārkārtējās situācijas termiņa beigām ir jānoslēdz līgums ar atkritumu apsaimniekotāju. Līgums nākotnē zaudēs spēku trīs mēnešu laikā no dienas, kad pašvaldība noslēgs līgumus par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu ar izvēlētiem atkritumu apsaimniekotājiem.
Izmaiņas arī ietverts nosacījums, ka, lai nodrošinātu sadzīves atkritumu vai mājsaimniecībās radīto būvniecības atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniegšanas nepārtrauktību, pašvaldībai 12 mēnešus pirms līguma ar atkritumu apsaimniekotāju termiņa beigām būs jānodrošina publiskā iepirkuma vai publiskās un privātās partnerības procedūras izsludināšanu par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniegšanu.
pievienota 6.-8.rindkopa