Izceļošanai ministrija aicina izmantot jebkuru no pieejamajiem drošajiem pārvietošanās veidiem – avioreisus vai sauszemes maršrutus, kas ved uz vai caur ES/NATO dalībvalstīm. Latvijas valstspiederīgos, kuri pamatotu iemeslu dēļ nevar izceļot no Ukrainas, aicina reģistrēties Konsulārajā reģistrā vai pieteikties Latvijas vēstniecībā Kijevā un sekot līdzi aktuālajai informācijai.
ĀM aicina šobrīd neceļot uz Ukrainu.
Ministrija brīdinājumu par situāciju izplata arī īsziņu veidā visiem Latvijā reģistrētajiem mobilo sakaru abonentiem, kuri patlaban uzturas Ukrainā.
ĀM informē, ka Latvijas vēstniecība strādā pilnā apjomā un pastiprinātā režīmā.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkevičs (JV) intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Panorāma" atzina, ka Krievijas agresīva rīcība vai militārs konflikts Ukrainā varētu sākties tuvāko dienu laikā. Viņš gan aicināja ņemt vērā to, ka turpinās diplomātiskas sarunas.
"Uz Maskavu dodas dažādu valstu līderi, gan ārlietu ministri, lai turpinātu sarunas. Jārēķinās, ka šādās starptautiskās krīzēs nekad neko līdz galam nevar prognozēt," brīdināja Rinkevičs.
Politiķis piebilda, ka ar līdzīgu aicinājumu izceļot no Ukrainas klajā nākušas jau arī vairākas citas valstis, bet vēl citas to plāno darīt tuvākajā laikā.
"Mēs uzskatām, ka, ņemot vērā to informāciju, kas ir mūsu rīcībā, mūsu pienākums ir aicināt Latvijas valstspiederīgos neceļot uz Ukrainu, vai arī tad, ja mūsu cilvēki ir Ukrainā, tad aicinām viņus izceļot," sacīja Rinkevičs.
Politiķis atzina, ka paralēli tiek izstrādāts drošības pasākumu plāns, ja situācija eskalēsies un pastāvēs draudi Latvijai vai kādai no NATO dalībvalstīm.
Latvija neplāno atsaukt savus diplomātus no Ukrainas, jo viņiem ir jāseko līdzi notikumu attīstībai Ukrainā, kā arī jāsniedz atbalsts Latvijas valstspiederīgajiem, piebilda ministrs.
Saskaņā ar Ārlietu ministrijas rīcībā esošo informāciju Ukrainā pastāvīgi dzīvo aptuveni 900 Latvijas valstspiederīgo, kas ir reģistrēti. Ministrs pieļauj, ka, ņemot vērā to, ka uz Ukrainu pie radiem dodas ļoti daudz Latvijas iedzīvotāju, Ukrainā esošo valstspiederīgo skaits varētu būt trīs reizes lielāks, jo ne visi no viņiem reģistrējas konsulārajā dienestā.
Kā ziņots, Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".
ASV prezidents Džo Baidens vēl 7.decembrī videosamitā brīdināja Putinu, ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai.
Francijas prezidents Emanuels Makrons trešdien informēja Baidenu par savām šīs nedēļas sarunām ar Krievijas un Ukrainas līderiem.
Francijas un Krievijas amatpersonas pēc šīm sarunām nākušas klajā ar piesardzīgi optimistiskiem paziņojumiem, tiesa gan, Kremlis arī sūta dažādi saprotamus signālus un turpina palielināt savu militāro klātbūtni pie Ukrainas jūras un sauszemes robežām.