Par šādu grozījumu nepieciešamību Krimināllikumā iestājās nevalstiskās organizācijas, bet valsts pārvalde un tiesībsargājošās institūcijas uz šo jautājumu raudzījās skeptiskāk.
Resursu centra sievietēm Marta pārstāve un cilvēktiesību juriste Dace Kavasa grozījumu nepieciešamību argumentēja ar Skandināvijas valstu piemēru - Norvēģijas pieredze rāda, ka seksuālo pakalpojumu iegādes kriminalizēšana palīdz novērst un apkarot cilvēku tirdzniecību. Toties Vācijā un Nīderlandē, kur seksuālo pakalpojumu sniegšana ir legāla, pēdējos gados ir tendence palielināties slepkavību skaitam bordeļos. "Šis fakts būtu jāņem vērā tiem, kas iestājas par prostitūcijas legalizāciju," sacīja Kavasa.
Arī Eiropas Sieviešu lobija valdes locekle Edīte Kalniņa norādīja, ka būtu vēlams ņemt vērā Ziemeļvalstu pieredzi, jo soda saņemšana turpmāk atturētu no seksuālu pakalpojumu pirkšanas. Tāpat būtu nepieciešams kopā ar Labklājības ministriju pārrunāt rehabilitācijas sniegšanu cilvēku tirdzniecības upuriem.
Iekšlietu ministrijas (IeM) pārstāve Lāsma Stabiņa sacīja, ka iekšlietu nozares pārstāvji vēl joprojām nav mainījuši savu viedokli jautājumā par seksuālo pakalpojumu pirkšanas kriminalizēšanu. "Iekšlietu ministrija šos grozījumus neatbalsta," viņa uzsvēra. "Ja prostitūcijā tiktu iesaistīti cilvēktirdzniecības upuri un nepilngadīgie, ministrija pati varētu šādus grozījumus rosināt," sacīja Stabiņa.
Nosakot pircēja atbildību, diezin vai tiks panākta situācijas uzlabošanās, bet drīzāk pakalpojuma pirkšana tiks padarīta slēpta un nekontrolējama, uzsvēra Stabiņa. Pēc ministrijas domām, šādi grozījumi ir iespējami valstīs, kur ir augsts labklājības līmenis, un Latvijai sākotnēji vajadzētu vērsties pret cēloņiem, uzlabojot sociālekonomisko situāciju.
Arī Tieslietu ministrijas (TM) pārstāve piebilda, ka šādi grozījumi Krimināllikumā nav nepieciešami, jo jautājumi par prostitūciju tajā ir regulēti pietiekami labi. "Ir noteikta atbildība par cilvēktirdzniecības upura prostitūcijas pakalpojumu un nepilngadīgā prostitūcijas pakalpojumu izmantošanu. Tāpat 154.2 pantā ar 2014.gada 29.oktobri ir ieviesta ievainojamības pazīme. Tas viss kopā nodrošina seksuālo pakalpojumu pircēju sodīšanu," sacīja TM pārstāve. "Ja meitene, pamatojoties uz šo ievainojamības aspektu, tiek iesaistīta prostitūcijā, tad to var kvalificēt ka cilvēku tirdzniecību, savukārt meitene tad ir cilvēktirdzniecības upuris. Bet par cilvēktirdzniecības upura prostitūcijas pakalpojumu izmantošanu ir paredzēta kriminālatbildība 164.panta 2.daļā. Līdz ar to patlaban jau ir paredzēta kriminālatbildība. Savukārt, ja netiek konstatēti minētie apstākļi, tad, visticamāk, ir jārunā par brīvprātīgu iesaistīšanos - bet tam kriminālatbildību nevajag," uzsvēra ministrijas speciāliste.
Valsts policijas pārstāvis Vadims Nazarovs norādīja, ka seksuālo pakalpojumu pircējus sodīt būtu nelietderīgi. "Ārzemēs uz to skatās citādi - tiek sodīti cilvēki, kas izmanto iebraucēju ievainojamību, taču Latvijā ir cita situācija," sacīja Nazarovs. Viņš arī uzsvēra, ka pakalpojumu sniedzējas nereti sadarbojas ar policiju un policija viņas aizsargā. Turklāt policija ir vairāk ieinteresēta sodīt nevis pircējus, bet tos, kas iedzīvojas uz meiteņu rēķina.
Tiesībsarga pārstāve piebilda, ka šis jautājums ir plašākas diskusijas vērts un tiesībsargs šādu ierosinājumu ne atbalsta, ne noraida. "Sievietes to dara sociālekonomisku un personisku iemeslu dēļ. Vai šis pants mainīs sabiedrības domāšanu, radīs labākus sociālekonomiskos apstākļus? Valstij jādomā globālāk, lai sievietēm būtu mazāk iemeslu nodarboties ar prostitūciju," sacīja tiesībsarga pārstāve.