Pilnas ielas ar bērniem, ziediem, automašīnām un vecākiem. Valda rosīga burzma un priecīgs satraukums gaisā. Tā tiešām ir viena no labākajām dienām gadā. Pat liekas, ka cilvēki ir spējīgi vienoties. Pilnīgi nemaz neskatoties uz dažādajiem viedokļiem, uzskatiem, likteņiem un izpratni par dzīvi. Neraugoties uz to, kā kuram dzīvē ir gājis vai veicies. Bagātāks vai vairāk nabags, vairāk latvietis vai vairāk krievs. Jo ir kaut kas ļoti svarīgs, kas vieno. Tie ir mūsu bērni.
Varbūt tā ir pamatsajūta, ar kuru var sākt būvēt valsti. Mums ir kaut kas ļoti svarīgs un visiem kopīgs, par ko mums ļoti gribētos zināt, kā viņiem rīt ies. Un tad paliek svarīgi, kas valstī notiek un notiks.
2011./2012. mācību gadā Latvijas skolās mācīsies 208 732 skolēni. 2005./2006. mācību gadā Latvijas skolās mācījās 283 947 skolēni. Tātad piecos gados skolēnu skaits Latvijas skolās ir sarucis par septiņdesmit pieciem tūkstošiem.
Mēs zinām, kur viņi ir palikuši. Daļa kopā ar vecākiem ir aizbraukusi prom no Latvijas. Daļa nav dzimusi deviņdesmitajos, kad krīze bija dziļāka nekā tagad. Un nav šaubu, ja būs vēl viena krīzes desmitgade, Latvijas ielas pirmajā septembrī kļūs aizvien tukšākas un tukšākas.
Bet pagaidām viss šķiet labi un negribas pat domāt, kas būs rīt. Šogad 1. septembrī viens otrs nākamais absolvents pirmajās skolas gaitās atkal pie rokas ievedīs divus pirmklasniekus, kā tas kādreiz bija pierasts, un nelikās, ka kādreiz varētu būt citādi. Izglītības ministrija paredz, ka šogad skolas solā sēdīsies gandrīz par tūkstoti vairāk pirmklasnieku nekā pērn.
Zināms pieaugums pirmajās klasēs varētu būt vēl gadus četrus. Lielākā dzimstība pēdējo 12 gadu laikā ir bijusi 2008. gadā, kad valstī pieauga vidējā alga, tika maksātas māmiņu algas. Tad «gāze grīdā», kā redzams, bija arī tur, kur dzimst bērni. Un 2008. gadā dzimušajiem treknie gadi noteikti nekad nebūs ne kļūda, ne pārmērība. Diemžēl, palaiduši trekno gadu paaudzi skolā, nonāksim pie bedres, ko Latvijai izrāva pasaules ekonomiskā krīze, kura nekur jau nav beigusies. Bet par to domāsim rīt.