Savukārt pedagogu arodbiedrības pārstāve Baiba Bašķere pieļauj, ka bez papildu finansējuma pedagogiem, kuriem turpmāk nāksies veltīt lielāku uzmanību nesekmīgajiem bērniem, uzlabojumi var arī izpalikt.
Darbā ar nesekmīgajiem skolēniem paredzēti trīs iespējamie scenāriji atkarībā no vecuma, izriet no IZM noteikumu izklāsta. 1.-4. klases skolēniem ar nepietiekamiem vērtējumiem būs tā dēvētie vasaras darbi, pēc kuriem ir iespēja kārtot pēcpārbaudījumus. Ja arī tādā gadījumā nebūs izdevies iegūt sekmīgu vērtējumu, konkrētajam skolēnam tiks izstrādāts individuāls pasākumu plāns. Savukārt, ja nepietiekamu vērtējumu saņems 10.-12. klases skolēns, tad tāpat kā sākumskolas klasēs tiks dota iespēja kārtot pēcpārbaudījumus, taču, ja tas neizdodas, priekšmets jāapgūst pašmācības ceļā. Tiesa, abos gadījumos pastāvēs izņēmumi - īpašie gadījumi, kuros pieļaujama atstāšana uz otru gadu.
Atšķirīgie noteikumi tiks piemēroti 5.-8. klašu skolēniem, kurus drīkstēs nepārcelt nākamajā klasē arī bez īpašiem izņēmumiem - pietiekams iemesls būs viena nesekmīga atzīme. «Sākotnēji ministrijas projektā bija, ka mums Latvijā vispār neatstāj uz otru gadu, bet skolotāju lielākā daļa ir tik ļoti ieauguši šajā principā, ka būtībā viņu spiediena dēļ mēs atstājām, ka 5.-8. klasē var atstāt uz otru gadu,» izņēmumu skaidro IZM pārstāvis Edgars Grīnis. Viņš stāsta, ka šajā vecumā atstāšana uz otru gadu spējot uz skolēniem iedarboties «motivējoši biedējoši». Šā noteikumu projekta vēsture stiepjas vairāku gadu garumā - līdz 2003. gadam uz nākamo klasi pārcēla skolēnu ar jebkādu vērtējumu, taču pakāpeniski tika «pieaudzētas prasības», jo liecībās sāka parādīties pat 5-8 nesekmīgi vērtējumi. Tagad šādas prasības atcels un tā vietā skolotājiem nesekmīgajiem bērniem būs jāpieiet individuālāk, jo starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas PISA rezultāti parādīja, ka atstāšana uz otru gadu negatīvi ietekmē sekmes nākotnē un var pat veicināt izkrišanu no izglītības sistēmas.
«Pagaidām ir grūti teikt, cik lielā mērā šie noteikumi sekmēs to, ka skolām ir jāstrādā ar skolēniem individuāli. Neņemos komentēt, kā tas mainīs skolu domāšanu. Bet šādi noteikumi varbūt vismaz liks domāt, ka atstāšana uz otru gadu nav risinājums,» pauž Z. Oliņa. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāve B. Bašķere uzskata, ka vieni noteikumi situāciju neatrisinās un ir nepieciešams papildu finansējums noteikumos paredzētajam individuālajam darbam ar nesekmīgajiem. «Valsts pedagogam ir izvirzījusi tik augstas prasības, arī šīs jaunās. Par tādu atalgojumu no valsts tā ir apbrīnojama attieksme,» viņa saka. E. Grīnis gan norāda, ka klasē nav tik daudz nesekmīgu skolēnu, lai pedagogam tas prasītu īpašas pūles. Pērn Latvijā uz otru gadu atstāti 2,5% skolēnu.