Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +6 °C
Viegls lietus
Otrdiena, 26. novembris
Sebastians, Konrāds

Autoceļu uzturēšanas jomā ziema nebeidzas februārī

Atbilstoši normatīvos noteiktajam va/s Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) ziemas dienesta dežūras 24 stundu režīmā veic no 1. novembra līdz 31. martam, taču, balstoties uz reālajiem laikapstākļiem, šis periods var tikt pagarināts, norāda LAU Ražošanas departamenta Uzturēšanas daļas vadītājs Vilnis Vigulis un piebilst, ka autoceļi ir sadalīti uzturēšanas klasēs ar atšķirīgu uzturēšanas līmeni un tiek uzturēti prioritārā secībā.

Augstākās prasības attīrīšanai no sniega un kaisīšanai ar pretapledojuma materiāliem ir A uzturēšanas klases autoceļiem, savukārt zemākas prasības, t. sk. klases nodrošināšanas termiņš, ir reģionālajiem un vietējiem autoceļiem. Primāri no sniega attīra autoceļu brauktuves, pēc tam arī autobusu pieturvietas. Latvijā ir noteiktas piecas autoceļu uzturēšanas klases – A, A1, B, C un D – atkarībā no ceļu klasifikācijas (galvenais, reģionālais, vietējais), satiksmes intensitātes, seguma tipa, tehniskā stāvokļa un sociālekonomiskās nozīmes. Salīdzinājumam – vidējā transportlīdzekļu satiksmes intensitāte (automašīnu skaits diennaktī) uz C klases ceļiem ir 100–499 automašīnas, savukārt uz A klases ceļiem – vairāk nekā 5000 automašīnu.

Uzturēs līdz pat stabilam pavasarim

Ziemas sezonā LAU ziemas dežuranti kontrolē valsts autoceļu stāvokli, izmantojot tiešos novērojumus, veicot apsekošanu, sekojot līdzi laika ziņām, informācijai no vairāk nekā 50 meteostacijām, kas izvietotas pie galvenajiem autoceļiem. Tiek izmantota arī informācija no Satiksmes informācijas centra (tālrunis 8000 5555), kas saņem informāciju no autoceļu lietotājiem, kā arī no dienestiem – policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta. Konstatējot uzturēšanas klasei neatbilstošus braukšanas apstākļus – sniegs, apledojums –, ziemas dienesta dežurants nekavējoties organizē nepieciešamo darbu izpildi.

Lai gan psiholoģiski marts un aprīlis asociējas ar pavasari, nereti piedzīvots, ka vēl martā un pat līdz aprīļa beigām Latvijā gaisa temperatūra svārstās ap nulli, radot lielu iespējamību, ka autoceļi apledos – uz tiem mēdz veidoties satiksmei ļoti bīstamais melnais ledus. Taču tikpat liela varbūtība ir vēl piedzīvot bagātīgu sniegu, kas attiecīgi prasa papildu uzturēšanas darbus ierastajā ziemas režīmā.

Lai uz autoceļiem uzlabotu satiksmes drošību un nodrošinātu satiksmes kustību, LAU ziemas sezonā brauktuves apstrādā ar mitrināto sāli, smilts un sāls maisījumu, smilti vai veic apledojušo grants ceļu rievošanu. Kaisīšanas tehnoloģiju izmanto, ņemot vērā gan autoceļa seguma virsmas temperatūru, gan autoceļa seguma veidu (melnais segums, grants segums). Mitrās sāls tehnoloģiju izmanto, ja temperatūra ir līdz mīnus desmit grādiem. Šo tehnoloģiju lieto, lai novērstu apledojuma veidošanos uz asfaltēto ceļu brauktuves un atbrīvotu to no sniega un apledojuma. Ja temperatūra ir zemāka, mitrā sāls vairs efektīvi nepilda savas funkcijas, proti, pietiekami nekausē ledu, tāpēc tad izmanto smilts un sāls maisījumu, lai mazinātu slīdamību un paaugstinātu transportlīdzekļu riteņu saķeri ar brauktuves segumu.

Tik bargā salā, kāds Latviju skāris pēdējās nedēļas laikā, ziemas uzturēšanas darbu apjomi uz valsts galvenajiem un arī citas nozīmes autoceļiem ar A, A1 uzturēšanas klasi ir būtiski samazinājušies, jo tik zemā gaisa temperatūrā un ar nelielu gaisa mitrumu šie ceļi ir sausi un uz tiem neveidojas melnais ledus. Bargā salā ziemas uzturēšanas darbus LAU turpina veikt uz reģionālajiem un vietējiem autoceļiem, kas arī šādā salā ir sniegoti un var būt slideni. Grants ceļu kopšana ziemā nedaudz atšķiras, proti, slīdamības mazināšanai uz tiem izmanto kaisīšanu ar smilti vai sīkšķembām. Savukārt grants ceļu virsmas rievošanu, kas ir ceļu kaisīšanai līdzvērtīgs slīdamības mazināšanas pasākums, var veikt uz grants autoceļiem vismaz ar piecu centimetru sniega vai apledojuma biezumu. "Taču autovadītājiem jāņem vērā, ka ceļa brauktuve var būt slidena arī pēc tam, kad tā ir nokaisīta. Ar kaisīšanu tiek mazināta apledojuma un slīdamības iespējamība, taču ziemas apstākļos neviena uzturētāja spēkos nav nodrošināt tādus braukšanas apstākļus kā vasarā. Tāpēc ceļa stāvoklis ziemā var strauji mainīties, mainoties laikapstākļiem," skaidro Vigulis.

Darbus veic agros rītos

Ziemas periodā daudzi autovadītāji pārmet autoceļu uzturētājiem, ka tie laikus nepilda savas funkcijas, pamatojot to ar novērojumiem, ka nekad nav iespējams redzēt uzturētāju tehniku darbībā. "Taču tam ir savs izskaidrojums – ziemas sezonā lielākais darbs – gan ceļus kaisot, gan tīrot sniegu – tiek paveikts līdz pulksten sešiem no rīta, tātad pirms satiksmes plūsmas pastiprināšanās. Protams, intensīvas snigšanas laikā uzturētāju darbu var nepamanīt, jo notīrītās brauktuves samērā ātri mēdz no jauna piesnigt. Turklāt nereti sniega tīrīšanas tehnika brauc nevis pretī plūsmai, bet atrodas kaut kur priekšā. Tāpēc autovadītāji mūsu darbiniekus var arī nesastapt savā ceļā," norāda Vigulis un piebilst, ka intensīvas un ilgstošas snigšanas laikā dežuranti, sekojot situācijai uz autoceļiem, nepieciešamības gadījumā norīko tehniku atkārtotai autoceļu attīrīšanai no sniega un apledojuma.

Šogad LAU savā mājaslapā sācis sniegt operatīvo informāciju par ziemas dienesta tehnikas vienībām, kas konkrētajā laikā strādā uz valsts autoceļiem. Viegli uztveramā interaktīvā infografikā iespējams arī noskaidrot, kādi ir braukšanas apstākļi uz valsts ceļiem. Braukšanas apstākļus konkrētos ceļa posmos ceļu lietotāji var uzzināt va/s Latvijas valsts ceļi interaktīvajā kartē, kurā redzama arī LAU tehnika, kas ir aprīkota ar GPS iekārtām un strādā uz valsts autoceļiem.

Vigulis noraida pārmetumus ceļu uzturētājiem, ka to tehnika mēdz braukt ar paceltu lāpstu posmos, kur brauktuve ir piesnigusi. "Katrai ziemas dienestā iesaistītajai automašīnai ir savs maršruts, līdz kura sākumam jānokļūst. Līdz ar to mašīnas ar paceltajām lāpstām vairumā gadījumu dodas vai nu uz konkrēto maršrutu, lai veiktu ceļa tīrīšanu un kaisīšanu, vai uz bāzi, lai uzpildītu kaisāmo materiālu un pēc tam dotos uz nākamo objektu. Uzturēšanas darbi notiek koordinēti, katra tehnikas vienība izpilda tai uzdoto darbu konkrētajos ceļu posmos. Var uzskatīt – kāpēc automašīna, piemēram, pa ceļam uz bāzi, nevar nolaist lāpstu un nošķūrēt piesnigušo brauktuvi. Taču šķūrēšanas laikā samazinās automašīnas vidējais ātrums, līdz ar to tā vairs nespēs iekļauties grafikā. Mēs nevaram pieļaut haosa iestāšanos, kad katrs darbinieks sāk rīkoties pēc citiem, nevis stingri reglamentētiem nosacījumiem, jo tad neviens autoceļš netiks savlaicīgi sakopts," akcentē LAU pārstāvis.

LAU nereti mēdz saņemt arī jautājumus no autovadītājiem, kāpēc sniega tīrīšanas laikā no lāpstas saskares ar asfaltu lec dzirksteles un vai tādējādi netiek bojāts ceļa segums. "Nekādus bojājumus ceļa segumam šajā procesā tehnika nenodara. Ziemas dienesta automašīnas ir aprīkotas ar kaisīšanas iekārtu un sniega tīrīšanas lāpstām, zem kurām ir piestiprināti speciāli metāla vai kombinētie metāla un gumijas naži," stāsta Vigulis. Šo nažu funkcija ir nodrošināt ledus, sniega vai ar smiltīm un sāli sajaukta sniega noņemšanu no asfalta seguma, arī no ceļmalām.

"Metāla nažiem saskaroties ar asfaltu, arī veidojas autovadītāju novērotās dzirksteles − taču tas liecina, ka nazis slīd pa brauktuves asfaltbetona segumu un veic savu funkciju. Autovadītājiem tādējādi tiek nodrošināti drošāki un komfortablāki braukšanas apstākļi. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, ja autoceļu brauktuves temperatūra ir zemāka par mīnus sešiem grādiem, no sniega un ledus brīva brauktuve netiek prasīta. Jāpiebilst gan – ja autoceļa brauktuves ir sliktā tehniskā stāvoklī (rises, iesēdumi), kvalitatīva darba izpilde pilnībā nav iespējama, jo nažu saskares punkts ar ceļa brauktuvi veidosies tikai nelīdzenuma augstākajā punktā," norāda Vigulis.

Kritiski jānovērtē spējas

LAU pārstāvis atgādina, ka ziemā ceļu uzturētājiem nav iespēju nodrošināt braukšanas apstākļus vasaras versijā. Tāpēc pats būtiskākais nosacījums drošai braukšanai ziemas apstākļos – autovadītājam jāizvēlas situācijai atbilstošs braukšanas ātrums. Turklāt tas atkarīgs ne tikai no ceļa stāvokļa, bet arī automašīnas tehniskā stāvokļa, autovadītāja pieredzes un prasmēm, kā arī jāievēro lielāka distance starp priekšā braucošiem transportlīdzekļiem. "Īpaša piesardzība jāievēro puteņa laikā, kad redzamība ir zem 100 metriem. Pārgalvīgiem apdzīšanas manevriem tādos laikapstākļos, kad pretī braucošā mašīna nav redzama, sekas var būt bēdīgas. Katram ir sava pieredze un atšķirīga spēja precīzi un nekļūdīgi reaģēt uz ārējiem apstākļiem. Tieši tāpēc nekur nav definēts, kas ir vidējais rādītājs terminam "piemērots braukšanas ātrums". To izvēlas katrs individuāli, ņemot vērā savas spējas, kuras svarīgi nepārvērtēt," pauž Vigulis.

Viņš īpašu uzmanību aicina pievērst autoceļiem tieši martā, kad līdzīgi kā vēlā rudenī ir vislielākā melnā ledus veidošanās iespējamība, ko pastiprināti ietekmē autoceļa seguma temperatūra, vēja virziens, gaisa mitrums. "Nedrīkst iedomāties, ka ceļš var būt slidens tikai mīnus grādos. Melnais ledus veidojas arī plus grādos, kad vēl pastāvošā zemes sasaluma ietekmē uz brauktuves seguma esošais mitrums pārvēršas ledū. Īpaša uzmanība jāievēro vietās, kas atrodas netālu no ūdens krātuvēm (jūra, ezeri, lielas upes, purvi), kā arī uz tiltiem un ceļu pārvadiem. Rūpēsimies paši par savu un citu satiksmes dalībnieku drošību," aicina LAU pārstāvis.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas