Laiks pirms aptuveni septiņiem gadiem bija aktīvākais posms, kad šādu biznesu sāka ļoti daudzi uzņēmēji. Tolaik tas bijis labi pelnošs, bet tagad situācija ir ievērojami mainījusies, atzīst Dienas Biznesa (DB) aptaujāto autoskolu pārstāvji.
Pašlaik Latvijā tiesības apmācīt transportlīdzekļu vadītājus ir 349 iestādēm, bet kopumā ir 779 apmācības vietas. Tostarp šādas tiesības ir vidusskolām, profesionālās izglītības iestādēm, liecina valsts a/s Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) apkopotie dati. Faktiski gan darbojas ap 200 autoskolu. Daudzām ir vairākas (dažām pat 20–30) apmācību vietas dažādās pilsētās.
Strādājošu autoskolu skaits pēdējos gados ir līdzīgs. 2013. gadā reģistrētas 13 jaunas autoskolas, bet 2014. gadā – 11. CSDD sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Korbe atgādina, ka autoskolu skaitu regulē brīvais tirgus – ja ir pieprasījums, ir arī piedāvājums. Katru gadu kvalifikāciju (ne tikai no nulles, bet arī papildu kategorijas) iegūst vidēji 30 tūkst. cilvēku, taču autoskolās iestājas vēl vairāk personu, bet ne visas to pabeidz. "Mūsu dati liecina, ka daļai mazo autoskolu vai ārpus lielajām pilsētām esošajām problēmas rada klientu piesaistīšana," atklāj Korbe.
"Sākt šo biznesu ir vienkārši, taču pēc tam ir jānopūlas, lai noturētu kvalitātes latiņu. Ja ilgāku laiku autoskola neizpilda CSDD noteikto normu par kursantu sekmēm, tai var atņemt licenci," stāsta autoskolas Vanags sekretāre–lietvede Egija Uzuliņa. Autoskolām jāievēro un jāizpilda dažādi nosacījumi, un to darbību uzrauga un darbības kvalitātei seko līdzi gan CSDD, gan šim mērķim īpaši Satiksmes ministrijas izveidota komisija.
Savukārt autoskolas Drošas braukšanas skola (DBS) apmācību direktors un valdes loceklis Artūrs Priednieks uzskata, ka Latvijā ir vērojama autoskolu pārprodukcija.
"Tik liels mācību iestāžu skaits neveicina tirgus attīstību, bet gan darbojas pretēji – cīņā par klientu daudzas autoskolas dempingo. Tas kopumā degradē nozari un neveicina apmācību kvalitāti," viņš uzsver.
Par negodīgu uzņēmējdarbības praksi sūrojas arī citi DB aptaujātie uzņēmēji, sakot, ka reklāmas, kurās tiek piedāvāts apgūt auto apmācības teoriju bez maksas, ir cenu dempinga piemērs. Līdzīgi gadījumi ir autoskolu piedāvājumi kolektīvās iepirkšanās portālos. "Neticu, ka kursantiem ir jāsamaksā tikai kuponā norādītā summa. Esmu pārliecināta, ka nepaiet ne nedēļa, kad cilvēkiem tiek prasīta papildu samaksa. Reklāmai jābūt godīgai un jāpasaka klientiem, kādi būs izdevumi par apmācībām. Cenu slēpšana ir negodīga spēlīte, kas bojā tirgu," atzīst Uzuliņa.
Autoskolu biznesu ietekmē sezonalitāte. Vasarās un pavasaros kursantu ir ievērojami vairāk, bet ziemā, kad cilvēkiem ir papildu tēriņi saistībā ar Ziemassvētku dāvanu iegādi un maksu par apkuri, to skaits sarūk. Pasniedzējiem alga no tā nemainās, vai kursā ir pieci vai 25 cilvēki.
"Vasarā, kad iet labāk, kompensējam to, ko ziemā nenopelnām. Cik zinu, lielākoties visas autoskolas strādā, cerot uz labākiem laikiem. Šaubos, vai tagad būtu īstais brīdis sākt šādu biznesu. Zinu, ka daudzas autoskolas slēdz savas filiāles. Divi tirgus dalībnieki ir apvienojušies," stāsta autoskolas Vanags sekretāre Uzuliņa. Šai autoskolai atvērtas filiāles arī citās pilsētās – Ogrē, Siguldā un Baldonē. Reģionos konkurence neesot tik spēcīga kā galvaspilsētā.
Salīdzinot ar treknajiem gadiem, pakalpojumu cena ir ievērojami samazinājusies, taču zemāku cenu dēļ kursantu vairāk nekļūstot. "Degvielas cenas pēdējos piecos gados ir palielinājušās, bet maksa par braukšanas apmācībām ir zemāka. Arī teorētiskajai apmācībai esam noteikuši zemāko cenu, kādu varam atļauties. Vēl samazināt nevaram. Tas būtu riskanti, jo jānosedz visi autoskolas darbības izdevumi," atzīst Uzuliņa.
CSDD vietnē bez maksas atrodama statistika par autoskolu sekmību. Tie ir dati par kursantu panākumiem pirmajā eksāmena kārtošanas reizē. Tiesa, daudzi nokārto braukšanas eksāmenu nevis ar pirmo, bet otro reizi, bet šis fakts instruktoru un mācību iestāžu statistikā netiek atspoguļots.
"Šie skolu, kā arī pasniedzēju un instruktoru reitingi ir subjektīvi. Nereti ļoti labam pasniedzējam ir vāji reitinga procenti, un tam par iemeslu var būt dažādi apstākļi. Pašreizējā sistēma nesniedz ieskatu par kopējo apmācību procesu un nedod pilnīgu priekšstatu par autoskolas apmācību kvalitāti, tādējādi nepalīdzot klientam autoskolas izvēlē," uzskata Priednieks. Savukārt CSDD skaidro, ka šos datus nevajadzētu uztvert kā autoskolu reitingu, bet informatīvu datu apkopojumu par kursantu sekmības rādītājiem par eksāmenu kārtošanu.
Plašāk rakstu Autoskolu cenu kaujas lasiet laikrakstā Dienas Bizness, 15.lpp.!