Ar mīlestību šūpulī
Stallī šodien "tehniskās apkopes diena" – ieradies kalējs Roberts Neretnieks. Zirgiem tiks veikts kvalitatīvs pedikīrs – nogriezti nagi, notīrītas kājas un pielikti jauni pakavi. Pie "apaviem" šoreiz netiks abi jaunie zirgi. Persijs vēl vispār nekad nav bijis apkalts un slidenā laikā nav vēlams viņu pie pakaviem radināt, bet Konstantinopolam, kuru Marija mīļi sauc par Kostiku, ļauts veselu mēnesi atpūtināt kājas.
Mani pavadoņi stallī ir cilvēki, kas mīl un saprot zirgus. Marija Meņģele ir Sporta akadēmijas absolvente. Viņa ilgus gadus nodarbojās ar jāšanas sportu, tagad iesaistījusies trenera darbā. Policijas jātnieku vienībā Marijai rit sestais darba gads. Uz policiju viņa atnāca zirgu dēļ, te iepazinās ar Jāni, un pirms četriem gadiem abi apprecējās. Viņu meitiņai Liānai janvārī būs trīs gadi, bet viņai jau ir ķivere un bijuši pirmie mēģinājumi sēdēt zirgam mugurā. Jānim un Marijai mīlestība pret zirgiem gluži vai šūpulī ielikta – Marijas vectēvs Ukrainā audzē Ukrainas šķirnes zirgus, bet Jāņa mamma ir zirgu sporta cienītājiem pazīstama rikšotājsporta vadošā braucēja Tatjana Martinsone. Laba profesionālā orientācija!
Stallī Marija ar Jāni veic rīta apkopi zirgiem. Konstantinopols ir liela auguma slaids un graciozs zirgs smalkiem kauliem un garām kājām, izskatās kā baletdejotājs uz skatuves. Marija atzīst: "Katram ir savs mīlulis, man tāds ir Konstantinopols. Viņš ir skaists un drosmīgs."
Jānis blakus boksā ar suku berž Persija sānus. Iespaidīgs puika, īsts smagsvars – platas krūtis, spēcīgs dibens, stipras kājas. Personība! Jānis smej: "Veterinārārsts lēš, ka viņš sver ap tonnu. Ja nebūtu ieskaitīts policijas dienestā, tagad kaut kur vilktu smagus vezumus. Pie mums Presijs nokļuva kā ērzelis, bija neapjāts. Sākumā viņš pat pie pavadas neprata iet, rāvās no rokām, bija grūti noturēt."
Jānis turpina: "Jātnieku policija Latvijā darbojās arī brīvvalsts laikā pirms Otrā pasaules kara, bet mūsu apakšvienībai šī ir septiņpadsmitā sezona kopš neatkarības atjaunošanas. Tāpat kā jebkurš policists, mēs pārraugām kārtību un gādājam par drošību patrulējamajā teritorijā. Strādājam visu gadu, bet aktīvākais darba periods ir pavasaris, vasara un rudens. Ziemā patrulēšana ierastajās trasēs Mežaparkā, Dārziņos, Medeņciemā, Muceniekos, Biķerniekos, Baložos, Ādažos un citur samazinās, jo lielā salā un ledū pietaupām zirgus."
Zirgus nav redzējuši
Uz patrulēšanu Jātnieku policijas zirgus ved treilerī. Zirgam kāpt augšup pa kāpnēm ir neierasti un bieži pat neiespējami, taču policijas bēri tiek speciāli trenēti. Jānis neslēpj: "Arī Konstantinopolam un Presijam iekāpšana treilerī sākumā paņēma apmēram stundu, bet laba attieksme, uzslava un našķi dara brīnumus. Tagad piecās minūtēs katrs ieņem savu vietu. Treilerī ved divus zirgus. Gadās, ka vienam patīk stāvēt labajā, otram – kreisajā pusē. Mūsu šoferi ir speciāli apmācīti, zina, ka jābrauc vienmērīgi un līdzeni, bez straujiem pagriezieniem."
Steidzama izsaukuma gadījumā Jātnieku policija var sagatavoties izbraukumam divdesmit minūšu laikā, klāt jārēķina ceļš līdz notikuma vietai. Ja viss notiek pēc grafika, bez īpašas steigas, zirgus patrulēšanai gatavo veselu stundu – tiek notīrītas kājas, izsukātas astes, zirgus noberž ar mitru lupatu. Viss tiek darīts, lai bēri labi izskatītos un lai, noglaudot zirdziņu, cilvēkam rokas paliek tīras.
Marija smaida: "Pret jātnieku patruļām cilvēkiem ir bijāšana un arī liela sirsnība – patrulēšanas laikā dažādos pasākumos un svētkos lieli un mazi pulcējas ap zirgiem, cenšas noglāstīt. Mēs to atļaujam, jo policijas zirgi pieraduši pie cilvēkiem, ir mierīgi. Dažreiz gan mums aizrāda par zirgu atstātajām kakām uz ielas, taču tā ir visā pasaulē. Zirgam maisiņu pie dibena nepieliksi… Starp citu, Dārziņos cilvēki kaujas – kuram tā kaka tiks, viņi pat treileri iztīra, jo zirgu mēsli ir labākais mēslojums dārziem."
Kad darba grafiks brīvāks, hipologi ar zirgiem labprāt dodas izbraukumos uz skolām. Ja pie mācību iestādes ir stadions, notiek dažādi paraugdemonstrējumi, bet vislabprātāk bērni sastājas ap zirgiem, glāsta tos un saka bērīšiem mīļvārdiņus. Marija atceras: "Kādā skolā puisītis jautāja – kas tie par kokiem zirgiem pie kājām? Viņš nekad tuvumā nebija redzējis zirgus un nezināja, ka viņiem ir nagi! Šādas tikšanās veido tuvāku saikni starp dzīvnieku un bērnu un vairo uzticību policijai."
Labāki būs flegmas
Marija atklāj, ka visi zirgi ir kārumnieki. Pat labs vārds nav tik būtisks kā kārums: "Mājās uz radiatora kaltējam rupjmaizes ķieģelīša šķēles, tad apkaisām tās ar sāli, un zirgu visgardākais našķis ir gatavs. Kad eju stallī, mūsējie jau sāk zviegt!"
Policijas jātnieku vienībā pašlaik ir pieci hipologi, kuri zirgus trenē, atbild par viņiem, koriģē uzvedību. Kā izvēlas zirgus dienestam jātnieku vienībā? Izrādās, vispirms vērtē zirga temperamentu un raksturu. Kandidātam uz vietu policijas jātnieku vienībā jābūt mierīgam, ar līdzsvarotu raksturu. Ašie neder, noteikti labāki būs flegmas. "Skatāmies, kā zirgs komunicē ar cilvēku. Piemēram, zirgs it kā pēc visiem parametriem der, bet boksā viņš sper vīriešiem. Mums jebkurā situācijā, jebkuros apstākļos jābūt drošiem par zirgu. No sākta gala arī izvēlamies augumā palielus zirgus. Tad jātnieks un zirgs izskatās iespaidīgi. Teiksim, Jānim augums ir 1,80 metri, ja zirgs būs tikai 1,50 metri, jātnieks izskatīsies komiski."
Jānis papildina Marijas teikto: "Zirgam jābūt veselam. Izvēlētie kandidāti iziet pilnu veterināro veselības pārbaudi. Dienesta zirgam jābūt ar lielisku elpošanas sistēmu, veselām kājām, rentgenā speciāli tiek pārbaudītas locītavas."
Jātnieku policijas zirgi var nonākt dažādās situācijās, piemēram, tuvumā var sprāgt šāviņi, apkārtne var tīties dūmu vālos vai jāaptur lielas cilvēku masas. Pie staļļa Ekvi atrodas speciāls treniņu laukums, kurā zirgus radina pie nestandarta situācijām.
Ievēroju, ka Jātnieku policijas zirgi ir bēri vai iepelēki. Vai mūsu rumaki tiek izvēlēti arī pēc krāsas? Marija stāsta: "Konstantinopols ir bēris, Persijs – sirmis. Cenšamies izvairīties no baltiem zirgiem, jo ziemā, boksos guļot, viņi sakrāsojas zaļi, un to nav iespējams notīrīt. Mums gaiši zirgi nekad nav bijuši, vēl ir divi dūkanbēri un viens pelēks."