Bērziņš aicina vairs neatlikt reformas augstākajā izglītībā

Zināšanas ir atslēga, kas atver arvien jaunas durvis. Zināšanas ir bagātība, kuras krāšana ir labākais no investīciju veidiem esošo un nākamo paaudžu konkurētspējā. Šobrīd Latvijas izglītības spožākās vizītkartes ir mūziķi, mākslinieki un mediķi, par kuru talantu un izcilajām zināšanām ir gatavas maksāt daudzas no pasaules turīgākajām valstīm. Mēs varam būt par to lepni un vienlaikus tas liek mums apzināties izglītības un izglītošanās vērtību, ja vēlamies savu valsti redzēt attīstītāko un bagātāko vidū," apsveikumā iedzīvotājiem 1.septembrī jeb Zinību dienā raksta A.Bērziņš.Viņš atgādina, ka tādēļ par vienu no savas prezidentūras galvenajiem uzdevumiem ir izvirzījis kvalitatīvas pārmaiņas izglītības jomā, pirmkārt, jau panākot to, ka jaunieši 18 gados ir pabeiguši vidusskolu un var uzsākt nākamo izglītošanās posmu. "Šis ir ne tikai konkurētspējas, bet arī paaudžu solidaritātes jautājums, ar ko mums jārēķinās, domājot par nākamajiem pensionāriem. Katrs gads, ko zaudējam, var maksāt ļoti dārgi, tādēļ jārīkojas jau šobrīd," uzsver prezidents.A.Bērziņš atsaucas uz Latvijas prezidentu Jāni Čaksti, kurš jau pirms gadsmita ir uzsvēris to, ka Latvijas izaugsmes pamats ir izglītība. "Šī doma nav zaudējusi savu aktualitāti arī 21.gadsimtā, kad globalizācija ir pavērusi visplašākās iespējas cilvēku pārceļošanai un darbaspēka tirgum. Labākos un izcilākos nopērk bagātākie, un tas mūsu valstij var izrādīties pat ļoti izšķiroši. Tādēļ vislielākā uzmanība ir jāveltī izglītības kvalitātes celšanai, it īpaši attiecinot to uz augstskolām un vairs neatliekot reformas augstākajā izglītībā," saka A.Bērziņš.Tiem, kas turpina un uzsāk izglītošanās gaitas, Valsts prezidents novēl nenogurstošu zinātkāri un neatlaidību, tiem, kas māca un izglīto - pacietību un profesionālu gandarījumu šajā patiesi svētīgajā darbā, bet tiem, kas rūpējas par jauno paaudzi - spēku un izturību jauno cilvēku audzināšanā un atbalstīšanā.