"Visi jautājumi, ko pētāt un vērtējat, ir ļoti nozīmīgi Latvijai, jo esmu pārliecināts, ka, tikai balstoties vēsturiskās atziņās un faktos, varam veiksmīgi būvēt Latvijas nākotni. Bez pagātnes nav nākotnes. Tas ir īpaši nozīmīgi Latvijai šobrīd, kad pēc 20 neatkarības gadiem situācija Eiropā un pasaulē ir visai nestabila. Mēs varam būt stipri tikai tad, ja būsim vienoti iekšēji, ja nepieļausim sabiedrības šķelšanas mēģinājumus un apzināsimies sevi kā vienotu nāciju," atklājot komisijas sēdi, teica Valsts prezidents.
A.Bērziņš izteica pateicību visiem komisijā strādājošajiem vēsturniekiem par profesionālu, pašaizliedzīgu un valstiski nozīmīgu darbu, sniedzot vēstures faktu skaidrošanu gan plašākai sabiedrībai, gan skolām un mācībspēkiem.
Prezidents noklausījās komisijas priekšsēdētāja Ineša Feldmaņa atskaiti par komisijas darbu 2011.gadā, kurā kā viens no nozīmīgākajiem notikumiem tika minēts I Vispasaules latviešu vēsturnieku kongress. Tā laikā nolasīti aptuveni 100 referāti, kuri jau izdoti trijos sējumos. Iecerēts, ka kongress turpināsies kā tradīcija, sanākot ik pēc pieciem gadiem.
Vienlaikus komisijas priekšsēdētājs informēja, ka 14.novembrī Maskavā plānota pirmā Latvijas–Krievijas vēsturnieku komisijas sēde, uz kuru dosies desmit pārstāvji no Latvijas. Starpvalstu komisijas darba uzsākšanai ir izstrādāts komisijas nolikums, kā arī panākta vienošanās par darba kārtību pirmajā sēdē un pirmo pētījumu tēmu, kas skars Latvijas un PSRS ekonomiskās un politiskās attiecības starpkaru periodā.