A. Bērziņš uzsvēra, ka “A. Merkele apliecināja, ka NATO 5. pants darbojas un Vācija ir gatava nodrošināt Baltijas gaisa telpas patrulēšanu, kā arī piedalīties militārajās mācībās. Vācijai ir centrālā loma Eiropas drošības spēku izveidē un tā atbalsta arī NATO spēku klātbūtni Eiropā.” Valsts prezidents arī norādīja, ka tika apspriesti grozījumi kolektīvās drošības plānā, jo “Krievijas rīcība ir ienesusi fundamentālas izmaiņas Eiropas drošībā.”
A. Bērziņš ar A. Merkeli vienojās, ka Ukrainas konfliktu nedrīkst iesaldēt, bet tam jārod risinājums. Tāpat abas puses bija vienisprātis, ka separātistu organizācijas starptautiski jāatzīst par teroristiem.
Tikšanās laikā tika pārrunāti arī jautājumi, kas saistīti ar Krievijas embargo pārtikas precēm, enerģētiskās drošības stiprināšanu, Austrumu partnerības attīstību, kā arī sadarbību ar Centrālāzijas valstīm. A. Bērziņš atzina, ka apspriesta arī augsto amatu sadale Eiropas institūcijās, tostarp Eiropas Komisijā un “Latvijas un Vācijas viedoklis precīzi sakrīt.”
Valsts prezidenta kancelejas Preses dienests portālu Diena.lv informēja, ka sarunas lielākā daļa tika veltīta drošības situācijai reģionā un turpmākajai NATO alianses klātbūtnes paplašināšanai Baltijas valstīs. Valsts prezidents uzsvēra, ka Latvija augstu vērtē Vācijas un personīgi kancleres ieguldījumu reģiona drošības jautājumu risināšanā, kā arī krīzes Ukrainas Austrumos miermīlīgu risinājumu meklēšanā. Valsts prezidents piebilda, ka pozitīva ir arī Vācijas centrālā loma Eiropas drošībā. Valsts prezidents uzsvēra, ka Vācijas atbalsts pastāvīgai NATO militāro spēku klātbūtnei Baltijas valstīs ir vairāk nekā nepieciešams. Vienlaikus Andris Bērziņš atzīmēja, ka Latvija turpina apņemšanos stiprināt savas drošības stiprināšanu, sadarbojoties ar Baltijas valstīm un Poliju, kā arī pildot solījumu palielināt aizsardzības budžeta finansējumu līdz 2% no IKP.
Vācijas kanclere atzina, ka drošības situācija Baltijas reģionā pēc Krievijas agresijas Ukrainā ir dramatiski mainījusies.
„Krievija neticamā kārtā ir atjaunojusi veco domāšanu teritoriālā kontekstā ne tikai retoriski, bet arī praktiski,” atzina A.Merkele, vienlaikus uzsverot, ka ES vienošanās par sankcijām ir pareizs solis, kas pierāda Eiropas vienoto nostāju un stingro pozīciju šajā jautājumā. Vācijas kanclere pasvītroja, ka NATO līguma 5.pants ir un būs spēkā ne tikai uz papīra, bet arī, lai rīkotos praktiski. Tādēļ Baltijas valstīs NATO ir jārada atbilstoša militārā infrastruktūra militārām mācībām un spēku klātbūtnei, kas nodrošinātu ES un NATO austrumu robežas aizsardzību un drošību. A.Merkele uzsvēra, ka ieņem aktīvu pozīciju Ukrainas situācijas risināšanā.
„Mans mērķis ir aizvest Ukrainu kā vienotu veselumu uz Eiropu, nevis kā sašķeltu valsti,” bilda Vācijas kanclere. Vienlaikus A.Merkele pasvītroja Eiropas vienotības nozīmi, kas īpaši būtiska šobrīd.
Pārrunājot Krievijas ieviesto sankciju ietekmi uz Latvijas ekonomiku, Valsts prezidents informēja, ka ietekme ir apzināta un tās analīze liecina, ka ievērojamus zaudējumus cietīs tieši pārtikas ražošana, aicinot Vācijas kancleri iesaistīties konkrētas rīcības rašanai ES līmenī.