Biotopu skaitīšana var bloķēt izaugsmi

Valdība nevar pateikt, kas notiks, ja izrādīsies, ka Latvijā objektīvi ir daudz, daudz vairāk vietu, sugu un dzīvotņu, kas formāli atbilst Eiropas Savienības noteiktajiem dabas aizsardzības kritērijiem. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) skaidro, ka tādā gadījumā tiks celta kvalitātes latiņa. No labiem eksemplāriem tiks aizsargāti tikai izcilākie. Taču pagaidām tas ir tikai pieņēmums, ja uz papīra nekas tāds nav uzrakstīts. Šobrīd nolemts vienkārši izmantot biotopu kartēšanai un aizsardzībai šajā projektā atvēlēto naudu – astoņus miljonus eiro – un "saskaitīt" Latvijas dabu, bet, ko darīt ar iegūtajiem rezultātiem, domāt pēc tam. Pēc 2019. gada. Par to satraukušās nozares, kuru saimnieciskajai darbībai nepieciešama Latvijas zeme: mežsaimnieki, kokrūpnieki, lauksaimnieki un ceļu būvētāji.

Kritiķi un skaitītāji vienā

Vides ekspertu sabiedrība Latvijā ir samērā neliela, un pēdējais Latvijas Dabas fonda ziņojums Eiropas Komisijai par biotopu un sugu aizsardzības stāvokli Latvijā bija galēji kritisks. Tajā konstatēts, ka 86% dzīvotņu un 60% sugu aizsardzības stāvoklis Latvijā ir nelabvēlīgs vai slikts. VARAM šim vērtējumam iebilst. No valsts sekretāra vietnieces Aldas Ozolas skaidrotā izriet, ka vides eksperti subjektīvu iemeslu dēļ situāciju dramatizējuši. Taču tie paši vides eksperti būs cilvēki, kas jau no jūnija staigās Latvijas dabā un kartēs zīmēs to, kas, viņuprāt, jāaizsargā vairāk. Iepirkuma konkursā uzvarējusi personu apvienība SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment un Latvijas Dabas fonds.

Arī līdz šim pietiek piemēru, kad sīpoliņu gundega, tukša stārķa ligzda vai vienkārši vides naudas apguvēju alkatība pieliek punktu nozīmīgām attīstības iecerēm, tātad arī darba vietām, algām un nodokļiem. Vidzemniekiem joprojām kremt stāsts par Ērgļu ceļu P4 Lielajos Kangaros. 2007. gadā šajā virzienā tika pārtraukta dzelzceļa satiksme – ar apsolījumu noasfaltēt autoceļu. Daļēji tas patiešām ir izdarīts, taču desmit kilometru garš posms pāri Kangaru korei vides aktīvistu iebilžu dēļ tā arī palicis grantēts, un tas nozīmē, ka ieguldītie miljoni ir bezjēdzīgi. Smagajam transportam četrus piecus mēnešus gadā ceļš ir slēgts, uzņēmējdarbības iespējas šajā reģionā ir ierobežotas, apkārt jābrauc 40 kilometru. 

Ogres novada vicemērs Egils Helmanis (VL-TB/LNNK) stāsta, ka kompromiss joprojām tiek meklēts – pašvaldība vēl nesen organizēja iedzīvotāju tikšanos ar vides un satiksmes ministriem, taču labvēlīgs rezultāts pagaidām izpaliek. Satiksmes ministrijas iezīmētā nauda atlikušajam posmam jau ieguldīta citos ceļos. Tikmēr Ērgļos šajos gados esot vērojams iedzīvotāju skaita kritums un pagrimums uzņēmējdarbībā.


Liegums neesošai ligzdai

Ērgļu ceļa gadījumā prāva Pierīgas reģiona attīstību ietekmē Eiropas nozīmes aizsargājamas teritorijas statuss NATURA 2000. Taču individuāli tāda pati ietekme var būt arī mikroliegumam. Šāda pieredze ir saimniecības MS Kārkli saimniekam Mārcim Sniedziņam. Uzņēmums tiek saglabāts vienīgi tāpēc, lai tiesātos ar Valsts meža dienestu. Nopirktajam mežam Pūrē mikroliegums tika uzlikts ar atpakaļejošu datumu, pamatojoties uz rakstisku liecību par 1993. gadā it kā izpostītu melnā stārķa ligzdu. Un mežu zāģēt tur vairs nedrīkst.

Tieši mežiniekiem ir lielākās raizes par biotopu kartēšanas projekta sekām, un viņi vēlas, lai lēmumi par aizsargājamas teritorijas izveidošanu vai režīma maiņu tiktu saskaņoti ar zemes īpašniekiem. Sākuši arī vākt parakstus iniciatīvas iesniegšanai Saeimā. Uz industrializētās Eiropas fona teju katrs Latvijas meža gabals var šķist unikāls, taču ir jābūt kādai procentuālai robežai, cik daudz nepieciešams aizsargāt, norāda Latvijas valsts mežzinātņu institūta Silava direktors Jurģis Jansons: "Mūslaiku "dabas vērtību" pamatā ir cilvēku ilgstoši neapsaimniekotas kokaudzes – koki ir lieli un veci, bet mežos ir palielināts beigtas koksnes daudzums un dažādas to apdzīvojošas sugas. Piemēram, priedes ar tā saukto krokodilveida mizu pie mums ir parasta ikdienas parādība, bet Eiropas Savienības kontekstā var tikt uzskatītas par īpaši aizsargājamu meža biotopu, jo tur priežu mežu aprite ir daudz straujāka. Līdzīgi ar Latvijā parasto melnalksni un melnalkšņa audzēm purvaiņu mežos (uz slapjām kūdras augsnēm) – tās ir retas tajās zemēs, kur to nav. Primitīvas pieejas izmatošana biotopu inventarizācijā Latvijā var radīt nopietnus riskus un draudus nākotnē."

Visu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 6.jūlija, numurā!